Alūksnes iedzīvotāji uzskata, ka pilsētā vajag nakts patversmi
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku uzskata, ka Alūksnē nepieciešama nakts patversme, - noskaidrots pašvaldības organizētā aptaujā.
Aptaujā piedalījušies 168 respondenti, no kuriem 81 respondents jeb 48% procenti uz jautājumu "Vai uzskatāt, ka Alūksnes novada pašvaldībai jāierīko nakts patversme bezpajumtniekiem un jāfinansē tās darbība?", atbildējuši apstiprinoši.
Noliedzoši uz šo jautājumu atbildējuši 65 respondenti jeb 39% no kopējā respondentu skaita. Cits viedoklis bija 21 respondentam jeb 13% aptaujas dalībnieku.
Ar "jā" atbildējušie respondenti papildus izteikuši arī savu viedokli. Vairāki respondenti uzskata, ka patversme ir jāierīko, taču tā jāfinansē valstij, finansējums jāpiesaista, izmantojot Eiropas Savienības un citu fondu un organizāciju līdzekļus, jāpiedāvā pašiem tās izmantotājiem nopelnīt un samaksāt par mītnes izmantošanu vai arī jāiesaista šie cilvēki iztikas gādāšanā un darbā pašvaldības īpašumos. Viens respondents norādījis, ka patversme ir noteikti jāierīko, jo pašlaik par patversmēm pārvēršas daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas.
Viens respondents atzīmējis gan atbildes variantu "jā", gan "nē", paskaidrojot, ka jārada mītne, kas nav jāfinansē, bet jāpiedāvā iespēja pašiem nopelnīt un samaksāt.
Respondenti, kuri uzskata, ka nakts patversme nav nepieciešama, ierosinājuši, ka nepieciešams izvērtēt katra cilvēka statusu - vai tie tiešām ir palikuši bez pajumtes. Ieteikts atvērt rūpnīcu un dot darba vietas, izmitināt bezsaimnieka mājās lauku teritorijās, kā arī norādīts, ka patversme jāfinansē valstij.
Tāpat aptaujas respondenti vērsuši uzmanību uz to, ka šī problēma nav aktuāla laukos, uzsvēruši, ka ir nepieciešama uzskaite, cik ir šādu cilvēku, kas varētu būt potenciālie patversmes klienti un vai vairākums no tiem izmantos šo pakalpojumu atbilstoši tā noteikumiem. Ierosināts arī aprēķināt, vai pašvaldībai šādu pakalpojumu nebūtu izdevīgāk pirkt.
Respondenti izteikuši viedokli, ka patversme veidojama kā patvērums uz laiku, kamēr cilvēks nonācis krīzē, piemēram, zaudējis dzīvesvietu. Izteiktas idejas veidot sociālās istabas tukšajās skolās (Annā, Veclaicenē), sociālās mājas vai daudzfunkcionālu centru, kurā būtu sociālais dienas centrs, vieta, kur pulcēties nevalstiskajām organizācijām, kur atrastos mācību centrs, būtu pieejami higiēnas un arī patversmes pakalpojumi. Vienlaikus ieteikts arī attīstīt spēcīgu ''Aprūpe mājās'' mobilo komandu novada teritorijā un veikt aprūpētāju kvalitatīvu apmācību pagastos. Tāpat ierosināts, ka patversmē varētu būt psihologa, sociālā darbinieka, kā arī izglītojošas konsultācijas par to, kā izkļūt no krīzes.
Ieteikts patversmes pakalpojuma izmantotājus iesaistīt tās uzturēšanā, nodarbinot pilsētas labiekārtošanā.
Lielākā daļa jeb 62% aptaujas dalībnieku uzskata, ka patversmei būtu jāatrodas Alūksnes piepilsētā. Respondenti ierosinājuši, ka patversme varētu atrasties slimnīcas, policijas un ugunsdzēsības dienesta tuvumā, pašvaldības īpašumā, kas būtu piemērots saimniecības izveidei un 20 līdz 30 cilvēku izmitināšanai laikā no trīs līdz 12 mēnešiem, un tajā varētu darboties brīvvakariņu virtuve.
Viens no respondentiem norādījis, ka tā varētu atrasties bijušajā vakarskolas ēkā Ojāra Vācieša ielā. Izteikts arī viedoklis, ka nakts patversme varētu atrasties pilsētas centrā, ja to veido kā daudzfunkcionālu centru. Ierosināts šīs problēmas risināšanā veidot publisko-privāto partnerību, ierīkot krīzes centru, kas palīdzētu ugunsgrēkos vai plūdos cietušajiem. Līdzīgi kā iepriekš, norādīts, ka bezpajumtniekus vajag iesaistīt darbos, lai tie varētu uzturēt paši sevi.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, patversmes uzturēšana no Alūksnes pašvaldības budžeta gadā varētu izmaksāt 20 000 latu.
Alūksnes novadā nakts patversmes pakalpojumi pašlaik netiek piedāvāti. "Pašvaldībā šis jautājums ik pa laikam kļūst aktuāls, taču par patversmes veidošanu dome vēl nav lēmusi," iepriekš stāstīja novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.
2010.gadā pašvaldība Alūksnes novadā izveidoja zupas virtuvi.
