Rīgas Krievu teātrī pēc Ingas Ābeles lugas top izrāde "Labās asinis"

Šoreiz teātris saviem skatītājiem piedāvās izrādi krievu valodā "Labās asinis", kas ir Ābeles jaunās lugas pirmais iestudējums. Daļai krievu auditorijas šī būs pirmā iepazīšanās ar Ābeles daiļradi, taču īpaši interesanta jaunā izrāde varētu būt vecāko klašu skolēniem un studentiem.

Kā šodien žurnālistiem atklāja Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Igors Koņajevs, izrādes "Labās asinis" pirmizrāde notiks 10.decembrī un tā būs jau trešā pirmizrāde, ko šīs sezonas sākumā saviem skatītājiem piedāvā teātris.

Izrādi Rīgas Krievu teātrī iestudē režisors Mihails Gruzdovs, kura iepriekšējais iestudējums šī teātra Mazajā zālē pagājušajā sezonā kļuva par vienu no vispieprasītākajām izrādēm. Izrādes scenogrāfs būs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece - Ieva Kauliņa, savukārt lomās iejutīsies Dana Čerņecova vai Svetlana Voroņecka, Aleksejs Korgins, Olga Ņikuļina, Jeļena Sigova, Jevgeņijs Čerkess, Aleksandrs Maļikovs, Veronika Plotņikova, Sergejs Marčenko, Andrejs Možeiko, Anastasija Timošenko un Jekaterina Frolova.

Pirmā Ābeles luga, kas 2004.gadā tika iestudēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, bija "Jasmīns". Tāpat kā toreiz, arī šoreiz dramaturģes lugu uz krievu valodu tulkojis Roalds Dobrovenskis.

Koņajevs uzsvēra, ka Ābele ir mūsdienu dramaturģe, kas ar saviem darbiem kļuvusi populāra arī ārvalstīs. "Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai teātri savā repertuārā iekļauj mūsdienu dramaturgu radītus darbus," akcentēja teātra mākslinieciskais vadītājs.

Savukārt izrādes režisors minēja, ka viņš sen nav izjutis tādu prieku un baudu strādāt ar materiālu jaunajai izrādei kā šajā reizē, iestudējot "Labās asinis". "Izrāde atklās tautas vēsturi, kas savijusies vienas ģimenes sāgā. Lai aktieri labāk izprastu un spētu iejusties savās lomās, vasaras beigās kopā ar lugas autori devāmies izbraukumā pa Latvijas laukiem, lai izpētītu vidi. Pēc šīs ekskursijas tika gūtas daudzas emocijas un jauna iedvesma, kā rezultātā autore pat savā darbā veica dažas korekcijas," atklāja Gruzdovs.

Izrādes galvenajai varonei Vējkalnu Glorijai pieder dzirnavas, noslēpums un kaimiņi, kas ir arī radi, kuriem nākas tikt skaidrībā, kā, ar ko un kā vārdā tālāk dzīvot, kuram kuru mīlēt un - kas ir labās asinis. Šajā darbā autore ironiski un tai pat laikā saudzīgi spēlējas ar replikām un tēliem, radot pa pusei mītu, pa pusei reālitāti, pa pusei sapni, pa pusei īstenību.

Izrādē varēs sastapties ar emociju dažādību, jo būs gan naids, šķiršanās sāpes, satikšanās prieks un mīlestība. Lai arī tēma šķiet nopietna, tomēr Ābele spējusi iekļaut arī smieklīgas lietas, kur jūtams pat melnais humors, stāstīja Gruzdovs.

Savukārt pati lugas autore atklāja, ka pie savas jaunākās lugas radīšanas strādājusi aptuveni četrus gadus, apkopojot emocijas un informāciju, lai spētu savā darbā atspoguļot vienas ģimenes notikumus.

Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs neslēpa, ka aktieriem bijis grūti iejusties un izprast savus tēlus, jo viņu atveidotie varoņi ir cita mentalitāte.

Jau ziņots, ka 1972.gadā dzimusī Ābele ir prozaiķe, dramaturģe un dzejniece. Viņa sākusi studēt bioloģiju Latvijas Universitātē, tad aizbraukusi no Rīgas, dzīvoja laukos, strādāja par zirgu treneri. Ābele 2001.gadā beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu.

Savos stāstos un lugās Ābele dramatiski un ekspresīvi attēlojusi lauku un pilsētas vidi un cilvēkus. Luga "Tumšie brieži" 2001.gadā vienlaikus iestudēta divos Latvijas profesionālajos teātros - Jaunajā Rīgas teātrī un Valmieras teātrī, 2002.gadā tā izrādīta Vācijā - Štutgartes Valsts teātrī, savukārt 2008.gadā tapis "Tumšo briežu" iestudējums Grieķijā. 2006.gadā luga "Tumšie brieži" Viestura Kairiša režijā ekranizēta.

Ābeles luga "Dzelzszāle" iestudēta Latvijā, Dānijā un arī Somijā. Nacionālajā teātrī 2008.gadā Viesturs Kairišs iestudējis Ābeles lugu "Skola". Savukārt 2009.gadā Jaunajā Rīgas teātrī Māra Ķimele uzvedusi Ābeles lugu "Sala". 2003.gadā Ābeles stāsts "Mīlestības gadi" iekļauts Itālijā izdotajā stāstu krājumā "Noveles bez robežām - jaunie rakstnieki jaunai Eiropai", kur apkopotas 25 Eiropas valstu jauno rakstnieku noveles oriģinālvalodā un itāļu tulkojumā.

2008.gadā izdots Ābeles romāns "Paisums", kas pēc gada publicēts arī Zviedrijā. 2010.gadā nācis klajā stāstu krājums "Kamenes un skudras", kura titulstāsts ar tādu pašu nosaukumu iekļauts antoloģijā "Best European Fiction 2010".

2003.gadā Ābele saņēmusi Literatūras gada balvu par dramaturģiju un 2004.gadā Literatūras gada balvu par īsprozas krājumu "Sniega laika piezīmes". 2008.gada Ābele kļuva Prozas lasījumu laureāte, ieguva Gada balvu literatūrā (prozas kategorijā) par romānu "Paisums" (2008). 2009.gadā par romānu "Paisums" viņa ieguvusi Baltijas Asamblejas balvu literatūrā.