Prezidents darīs visu, lai krievu valoda nekļūtu par otru valsts valodu

"Godīgi sakot, es nesaprotu Ušakova pieeju šajā jautājumā tīri cilvēcīgi. Nesaprotu, kāpēc viņš tā rīkojās. Mana sajūta līdz šim bija, ka viņš ir daudz tālredzīgāks," svētdien TV3 raidījumā "Nekā personīga" atzina Bērziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka darīs visu savos spēkos, lai krievu valoda nekļūtu par otru valsts valodu.

"Vienīgais, ko varu apsolīt par valodu - kamēr no manis šajā lietā būs kaut kas atkarīgs, tas nenotiks. Un ja notiks, tad es šo vietu noteikti atstāšu," sacīja prezidents.

Tomēr starpetniskās attiecības viņš raksturo kā normālas un uzskata, ka referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu tās nepasliktināsies.

"Domāju, ka nekas nenotiks un attiecības tas neietekmēs, viss nomierināsies," sacīja Bērziņš, to pamatojot ar savu cilvēcisko pārliecību.

Ušakovs gan neuzskata, ka dalība parakstu vākšanā būtu bijusi kļūda. "To, ko es pašlaik daru, es daru savas pārliecības pēc, ņemot vērā visu to, kas ir sastrādāts gan pa 20 gadiem, gan pa pēdējo pusgadu, sākot no referenduma mēģinājuma par skolu latviskošanu un valdības veidošanu. Pašreiz tas ir vienīgais variants, kā vārda labākajā nozīmē piespiest cilvēkus apsēsties un pārrunāt, kā tālāk dzīvosim," uzskata SC līderis.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar provizoriskajiem datiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.

Tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.

Parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.

Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana.  Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".

Kasjauns.lv/BNS/Foto: Ieva Čīka/LETA