"Krājbankas" bijušo prezidentu Priedīti patur apcietinājumā
112

"Krājbankas" bijušo prezidentu Priedīti patur apcietinājumā

Jauns.lv

Rīgas apgabaltiesa noraidīja advokāta Saulveža Vārpiņa sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Irēnas Milleres 22.novembra lēmumu, ar kuru AS "Latvijas Krājbankas" prezidentam Ivaram Priedītim kā drošības līdzeklis piemēroja apcietinājumu.

"Krājbankas" bijušo prezidentu Priedīti patur apci...
„Latvijas Krājbankas” nu jau bijušais prezidents Ivars Priedītis paliks apcietinājumā.
„Latvijas Krājbankas” nu jau bijušais prezidents Ivars Priedītis paliks apcietinājumā.

Apgabaltiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, līdz ar to Priedītis pagaidām paliks apcietinājumā.

Uz tiesu šodien bija ieradies arī pats Priedītis, taču viņš sēžu zālē tika ievests pa slēgtiem gaiteņiem, kas tiesu nama apmeklētājiem un žurnālistiem nav pieejami.

Kā žurnālistiem pēc slēgtās tiesas sēdes pastāstīja Vārpiņš, bankas prezidenta veselības stāvoklis joprojām liedz viņu pārvest uz parasto cietuma kameru, tāpēc viņš aizvien atrodas cietuma slimnīcā. Tomēr staigāt Priedītis var, tāpēc arī viņš bija spējīgs piedalīties šodien notikušajā tiesas sēdē.

Jautāts, kā klients reaģēja uz sev nelabvēlīgo tiesas lēmumu, advokāts atbildēja: "Saprotoši. Sīkāk nepaskaidrošu."

Bankas prezidents arī pats esot runājis tiesas sēdē un teicis, ka ir gatavs sadarboties ar izmeklētājiem un sekmēt ātrāku patiesības noskaidrošanu, tomēr tiesa šos argumentus acīmredzot nav ņēmusi vērā. Motivēts apgabaltiesas nolēmums pagaidām vēl nav pieejams.

Aizstāvis norādīja, ka pēdējā laikā izmeklētāji nav Priedīti pratinājuši, turklāt joprojām neesot skaidrs, kādas tieši darbības bankas prezidentam tiek inkriminētas.

Kā ziņots, Vārpiņš savā sūdzībā bija norādījis, ka Kriminālprocesa likums (KPL) personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot.

Pēc advokāta domām, izmeklēšanas tiesnesei 22.novembrī nebija pamata savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

Sūdzībā par "Krājbankas" prezidenta apcietināšanu aizstāvis bija vērsis apgabaltiesas uzmanību arī uz to, ka, nosakot aizdomās turētajam bargāko iespējamo drošības līdzekli, nav ņemta vērā viņa personība - agrākā nesodāmība un nevainojamā reputācija -, kā arī sliktais veselības stāvoklis. Vidzemes priekšpilsētas tiesa nebija izvērtējusi drošības līdzekļa samērīgumu, kā to prasa KPL, kā arī nebija motivējusi, kādēļ tā uzskata par neiespējamu piemērot Priedītim citu drošības līdzekli, piemēram, drošības naudu, skaidroja advokāts.

Viņš uzsvēra, ka Priedītis pats pieteicās policijā, atzina savu vainu, pauda gatavību sadarboties ar izmeklētājiem un nepārkāpa viņam sākotnēji piemēroto drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, taču, neraugoties uz to, Valsts policija (VP) vērsās tiesā ar lūgumu viņu apcietināt. Tas Priedītim esot bijis liels psiholoģisks trieciens, tāpēc arī viņš nonācis ārstniecības iestādē, bet Vidzemes priekšpilsētas tiesa par viņa apcietināšanu lēmusi bez paša klātbūtnes.

Priedītis policijā vērsies 21.novembrī, dienas pirmajā pusē. Īsi pēc tam VP, ņemot vērā Priedīša iesniegumā minētos faktus, sākusi kriminālprocesu, kurā bankas prezidents atzīts par aizdomās turēto un viņam kā drošības līdzeklis piemērots aizliegums izbraukt no valsts. Pēc tam Priedītis sniedzis liecības un piedalījies izmeklētāju veiktajās kratīšanās. Jau pašā sākumā bankas prezidents izmeklētājiem paskaidrojis, ka ļoti nožēlo izdarīto, un apliecinājis, ka sniegs maksimālu atbalstu, lai sekmētu izmeklēšanu, stāstīja Vārpiņš.

Tai pašā dienā, pēc kratīšanu pabeigšanas, ap plkst.22, policisti Priedīti aizturējuši, kā aizturēšanas pamatu norādot, ka bankas prezidents pārkāpis piemērotā drošības līdzekļa nosacījumus, tāpēc viņu būtu nepieciešams apcietināt.

Vārpiņš norādīja, ka minētais aizturēšanas pamatojums bijis "sadomāts un patiesībai neatbilstošs". Priedītis neesot pārkāpis piemēroto drošības līdzekli, proti, viņš nav mēģinājis izbraukt no valsts. "Viņš neradīja un necentās radīt šķēršļus izmeklēšanai, bet, gluži pretēji, savu iespēju robežās atbalstīja to," apgalvoja advokāts.

Savā sūdzībā Vārpiņš bija lūdzis Rīgas apgabaltiesu atcelt Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 22.novembra lēmumu par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Priedītim.

Kā ziņots, brīdī, kad Priedīti apcietināja, izmeklētāji viņu turēja aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 196.panta 1.daļā, jeb par uzņēmuma vai organizācijas atbildīga darbinieka vai pilnvarotas personas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras vai tās pārsniedzot, ja ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums uzņēmuma, organizācijas vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Saskaņā ar KL par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām (16 000 latu).

Savukārt 30.novembrī lēmums par Priedīša atzīšanu par aizdomās turēto tika papildināts ar jaunu noziedzīgu nodarījumu - piesavināšanās lielā apmērā atbalstīšanu, kas paredzēta KL 179.panta 3.daļā un 20.panta 4.daļā. KL 179.panta 3.daļā noteiktā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu.

"Neapšaubāmi, ka kaut ko vajadzēja izdomāt kaut vai tā apstākļa dēļ, ka KL 196.pants neparedzēja mantas konfiskāciju, sakarā ar ko veikt aizdomās turēto mantas arestu bija mazliet problemātiskāk, taču KL 179.panta piesaukšana šo jautājumu uzreiz atrisināja," 30.novembrī izteicās Vārpiņš.

Vēlāk tai pašā dienā VP priekšnieks Ints Ķuzis apliecināja, ka policija ir arestējusi visu četru "Krājbankas" lietā aizdomās turēto bankas valdes locekļu mantu. Priedītim saistībā ar šo lietu uzlikts arests nekustamajam īpašumam, automašīnai, kapitāla daļām kādā uzņēmumā, kā arī vairākiem kontiem dažādās bankās, tostarp ārvalstīs.

Kā ziņots, konstatējot "Krājbankā" 109 miljonu latu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pirms divām nedēļām nolēma to slēgt. Saistībā ar šo noziegumu tiek turēts aizdomās Priedītis un vēl trīs bankas valdes locekļi, kā arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Priedītis patlaban ir vienīgais aizdomās turētais, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA