Aicina pārrunāt ar bērniem riskus, ko rada kailfoto nosūtīšana ar mobilo telefonu vai ievietošana internetā
Vecākiem un pedagogiem vajadzētu pārrunāt ar bērniem riskus, ko rada kailfoto nosūtīšana ar mobilā telefona starpniecību vai šo materiālu ievietošana internetā, uzskata "Net-Safe Latvia" Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Kā informēja Labklājības ministrijas pārstāve Liene Užule, Austrijas Drošāka interneta centrs ir veicis aptauju Eiropas jauniešu vidū par to, kā viņi uztver un vai ir saskārušies ar sekstingu - aktivitāti, kad bērni un jaunieši ar mobilā telefona starpniecību nosūta seksuāla rakstura īsziņas vai savu un vienaudžu kailfoto.
Katkovska norāda, ka šāda aktivitāte ir izplatīta aktivitāte visā Eiropā un arī Latvijā. Pagaidām Latvijā vēl nav bijuši precedenti ar letālu iznākumu, kad seksuāla rakstura īsziņu un fotogrāfiju nosūtīšanas radītā apkaunojuma dēļ kāds jaunietis būtu izdarījis pašnāvību. "Tomēr no kolēģiem citās Eiropas valstīs arvien biežāk saņemam ziņas par gadījumiem, kad jaunieši izvēlējušies beigt savu dzīvi, jo nav spējuši tikt galā ar pazemojuma sajūtu pēc tam, kad neapdomīgas rīcības rezultātā viņu kailfoto ir nonākuši internetā publiskai apskatei," sacīja Katkovska.
Pētījuma noskaidrots, ka aptuveni 30% bērnu un jauniešu ir personiski saskārušies ar sekstingu. Turklāt daļa bērnu un jauniešu apzinās riskus, to, kas var notikt ar šo publicēto informāciju, taču tik un tā iesaistās šajā aktivitātē, kamēr speciālisti uzskata, ka tikai retos gadījumos, nosūtot savu fotogrāfiju draugam/draudzenei, sūtītājs aizdomājas par risku, ka foto varētu tikt pārsūtīts tālāk vai publicēts internetā.
Kā galvenā motivācija, ko min bērni un jaunieši, kāpēc šādas bildes tiek veidotas un nosūtītas, ir vēlme panākt, lai bērnu vai jaunieti ievēro un pamana, lai iepatiktos savai simpātijai un lai justos īpaši, kā arī citus iemeslus.
Dažās valstīs bērnu kailfoto publiskošana un izplatīšana tiek pielīdzināta bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izplatīšanai. Latvijā arī jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad bērni savus kailfoto ir pārsūtījuši draugiem, kas tos tālāk ir pārsūtījuši citiem bērniem un jauniešiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Gruze stāsta, ka Latvijā sekstings nav tik izplatīts kā citās valstīs, bet ir bijuši gadījumi, kad pusaudži pārsūta savus kailfoto ar mērķi iepatikties kādam. Šajos gadījumos bērni neparedz rīcības sekas un jūtas ļoti nobijušies, kad par to uzzina vecāki vai arī tiek iesaistīta policija. Visgrūtākais šajā situācijā ir fakts, ka no malas ir gandrīz neiespējami ietekmēt vai apstādināt bilžu pārsūtīšanu - tās nonāk no viena sūtītāja pie otra, līdz kamēr vienā mirklī tās ir izplatījušās pa visu skolu vai nonākušas internetā.
Latvijā šādu materiālu publiskošana un izplatīšana internetā var tikt uztverta dažādi - arī kā bērnu seksuālu izmantošanu saturošu materiālu izgatavošana un izplatīšana, jo pēc fotogrāfijām visbiežāk nav iespējams noteikt apstākļus, kādos fotogrāfija uzņemta - vai to darījis pats bērns, vai arī kāda cita persona, kā arī - vai bērns ir piespiests fotografēties, vai dara to pēc paša iniciatīvas.
LETA
