Ekonomists Gašpuitis: "Tuvākajos divos gados naftas cenām būtu jāaug"
Nākamgad, visticamāk, tirgus svārstīsies starp līdzsvaru un deficītu līdz vienam miljonam barelu jeb 1% no pieprasījuma, prognozē ekonomists.
Viedokļi

Ekonomists Gašpuitis: "Tuvākajos divos gados naftas cenām būtu jāaug"

Jauns.lv

Tirgus pamazām virzās uz līdzsvara pusi, jo jēlnaftas krājumi mazinās, pieprasījums ir veselīgs, bet piedāvājums sarūk. Tādēļ ir spēkā prognozes par naftas cenu atgūšanos turpmākajos divos gados, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomists Gašpuitis: "Tuvākajos divos gados nafta...

Tiek prognozēts, ka 2017.gadā cenai būtu jāsasniedz 55 ASV dolāri par barelu, bet 2018.gadā - 60 ASV dolāri.

Šā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī naftas vidējās cenas prognoze ir 50 ASV dolāri, informē Gašpuitis. Prognoze ir pazemināta par pieciem dolāriem, jo jēlnaftas krājumu sarukuma temps ir bijis lēnāks un aktivizējies ASV naftas ieguves urbumu skaits.

"Pieaugot naftas cenai, ASV atsācies urbumu skaita kāpums, taču līdz šim tas ir bijis nepietiekams, lai lauztu kopējās tendences. Gada pirmajā ceturksnī ASV slānekļa uzņēmumi ievērojami samazināja aktivitātes apjomus. Tomēr, tā kā naftas cena ir pieaugusi, ir pazīmes par nelielu aktivitātes palielināšanos. Kopš maija beigām naftas urbumu skaits ir pieaudzis par 90 jeb 28%. Ir palielinājies arī šo uzņēmumu budžets, tomēr investīciju tēriņi salīdzinājumā ar gadu iepriekš joprojām ir par 50% zemāki," skaidro Gašpuitis.

Pasaules naftas tirgus 2017.gadā varētu svārstīties starp atrašanos līdzsvarā un deficītu līdz vienam miljonam barelu jeb 1% no pieprasījuma, informē ekonomists. Ja šāds deficīts saglabāsies visa gada garumā, krājumu apjomi samazināsies līdz ierastam līmenim.

Savukārt 2017.gadā galvenie riski būs saistīti ar lielāku kritumu ne-OPEC valstīs un tādās valstīs kā Nigērija, Lībija, Angola un citās. Straujais uzplaukuma posms, kas šajās valstīs bija vērojams no 2013.gada līdz 2015.gadam, šogad noslēdzies un ieguve sarūk. Ieguves apjomi saruks arī turpmāk, kam pamatā ir strauji samazinātās investīcijas, skaidro Gašpuitis.

Savukārt OPEC ražošanas apjomi jūlijā bija tuvu rekordam. Ieskaitot Gabonu kā OPEC locekli, ražošanas apjomi bija 33,2 miljoni bareli. OPEC naftas ieguves apjomi nākamgad varētu pieaugt līdz vidēji 33,3 miljoniem barelu.

"ASV slānekļa nozare atgūstas, un tas ir noticis straujāk, nekā gaidīts. Pēdējo trīs mēnešu laikā ir izveidoti 90 jauni urbumi un uzņēmumu budžeti piesardzīgi pieaug. Tomēr tas ir nepietiekami, lai apstādinātu ieguves krišanos. Taču nozare ir elastīga un būs efektīvs instruments naftas cenu kāpuma ierobežošanai nākotnē," informē Gašpuitis.

Pieprasījuma pieaugums ir tuvu vēsturiskajām normām, un tiek prognozēts, ka nākamgad tas kāps par 1,4%. Šogad kāpums ir veselīgs - par 1,5%, norāda ekonomists.

"Pēdējo divu gadu laikā strauji augošie naftas krājumi šogad ir saglabājušies stabili, norādot uz to, ka tirgus kopumā ir līdzsvarots. Tomēr OECD jēlnaftas un produktu krājumi ir rekordaugstā līmenī. Lai tie atgrieztos ierastā līmenī, ir nepieciešams 1% pasaules naftas piegādes deficīts vismaz gada garumā," skaidro Gašpuitis.

Nākamgad, visticamāk, tirgus svārstīsies starp līdzsvaru un deficītu līdz vienam miljonam barelu jeb 1% no pieprasījuma, prognozē ekonomists. "Tomēr arī nenoteiktība ir vērā ņemama. Tas ir, neskaidrība par ne-OPEC piegādes apjomu stabilitāti un atsevišķiem OPEC dalībniekiem. Ja, piemēram, Lībija un Nigērija atdzīvinās ieguvi, tirgū varētu atgriezties pārpalikums," piebilst Gašpuitis.

LETA/Foto: Austra Helēna Žaggare/LETA