Dumpis Zemgales vidusskolā - skolotāji un bērni pret direktoru

Pret direktora despotismu – gan skolotāji, gan bērni

Decembra sākumā Zemgales vidusskolas skolotāji, nespējot pieņemt jaunā direktora Zigfrīda Grinpauka vadības stilu, no skolas e-pasta vairākiem medijiem izsūtīja vēstuli, kurā teikts, ka Zemgales vidusskolā gaidāma masveida skolotāju aiziešana. Lai aizstāvētu savus pedagogus, pret direktoru Grinpauku skolēni savākuši aptuveni 200 parakstu.

Pirmais dialogs starp skolotājiem, direktoru un skolēniem notika pagājušajā nedēļā, klātesot LNT raidījumam „Tautas balss”. Skolēnu pārmetumi ir visdažādākie, piemēram, smēķētājiem Grinpauks licis visas skolas priekšā 80 reizes pietupties. Skolā viņš sācis strādāt mācību gada sākumā, taču semestra laikā joprojām nav iepazinies ar saviem padotajiem, nezina, kā daudzi skolotāji izskatās un kā viņus sauc. Savukārt skolotāji pārmet direktoram vienpersonisku vadības stilu. Piemēram, brīvdienās, ierodoties skolā, viņiem jāparakstās īpašā žurnālā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

Grinpauks Zemgales vidusskolu vadījis no 1983. līdz 1986. gadam. No 2000. līdz 2005. gadam viņš vadījis Izglītības valsts inspekciju. Pēc Valsts civildienesta pārvaldes iniciatīvas 2005. gadā toreizējā izglītības un zinātnes  ministre Ina Druviete ierosināja dienesta pārbaudi, kurā Grinpauka darba metodes tika atzītas par pārlieku despotiskām un viņš pārrotēts Aizsardzības ministrijas Zinātnes koordinācijas nodaļas vadītāja amatā.

Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājs Visvaldis Girgensons, raksturojot pašvaldībā esošās skolas direktoru, uzsver, ka vaina ir abās pusēs: „Nav direktors no Mēness nokritis un svešs – kolektīvā ir skolotāji, ar kuriem viņš kopā strādājis jau agrāk.” Pēc pašvaldības vadītāja domām, valsts iestādēs pavadītais laiks Grinpaukam radījis priekšstatu, kā kontaktēties un strādāt ar personālu, kas izrādījies lielākais klupšanas akmens. „Ministrijās lietas droši vien kārto citādi nekā pašvaldībās, kur tas ir daudz vienkāršāk. Te mēs kaut trīs reizes dienā varam satikties un visu izrunāt,” saka Girgensons.

Zemgales vidusskolas direktors „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāstījis, ka pagaidām iesniegumu par aiziešanu saņēmis tikai no savas vietnieces Sandras Ieviņas, tomēr viņš vēlas, lai viņa skolā paliek. „Mums ar viņu vienā jautājumā bija konflikts, un viņa lēmumu pieņēma, emociju vadīta. Gribu, lai viņa paliek skolā! Tomēr esmu domājis par komandas izmaiņām un secināju, ka divi vietnieki audzināšanas darbā nerada viengabalainu situāciju. Gribētu, lai tas būtu vienās rokās, bet tas ir nākamā gada jautājums. Ar vienu no vietniecēm runāju, un viņa jau pieņēmusi lēmumu, ka no nākamā gada būs tikai skolotāja un atbildēs par sociālo darbu,” saka Grinpauks.

Pēc viņa domām, spriedze skolā lielā mērā izveidojusies pēc gada sākumā aktu zāles jumta sabrukšanas biezās sniega segas dēļ, jo direktoram nācies risināt virkni saimniecisko jautājumu, tāpēc kontakts ar skolotājiem nav veidojies pārāk tuvs.

Grinpauks sola, ka skolēni, kuri atļāvās paust pret viņu nepatiku, sodīti netiks. „Es nedomāju viņus sodīt, skolēni nav nekādā ziņā vainīgi – viņi izrādīja drosmi un uzdrīkstēšanos,” saka direktors. Iestādes vadītājs atzīst, ka no pedagogiem vairākos jautājumos izjūt pretestību, taču tajā pašā laikā vecāku padome atbalsta viņa centienus ieviest skolā stingrāku disciplīnu, jo galvenais ir bērnu drošība.

Savukārt Izglītības valsts dienesta pārstāvis Jānis Mergups Kutraitis norāda, ka dienests nav saņēmis nevienu sūdzību par Zemgales vidusskolas direktoru. Tomēr dienests nolēmis sākt pārbaudi, negaidot iesniegumus. „Tur saskatāmi bērnu tiesību pārkāpumi, tāpēc veiksim pārbaudi,” saka Mergups Kutraitis.