Ar bīstamo "leģionāru slimību" šogad inficējies jau 41 cilvēks
Šā gada 11 mēnešos Latvijā reģistrēts 41 saslimšanas gadījums ar tā dēvēto leģionāru slimību, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotie dati.
Saslimstība ar leģionāru slimību šogad pieaugusi 7,2 reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet salīdzinājumā ar piecu gadu vidējo rādītāju - vairāk nekā 11 reizes.
Novembrī ar leģionāru slimību inficējušies septiņi cilvēki, tikpat daudz saslimušie tika reģistrēti septembrī, savukārt parējos šā gada mēnešos saslimušo skaits bija mazāks.
Kā ziņots, novembrī reģistrēts pirmais nāves gadījums pacientei no Liepājas, kura slimojusi ar slimību. Kopumā šogad letāli šī slimība beigusies trīs cilvēkiem.
Saslimstības pieaugums ar legionelozi Latvijā vērojams jau no iepriekšējā gada novembra. Latvijā pirmie divi slimības gadījumi ar leģionāru slimību tika reģistrēti 2001.gadā Rīgā, viens no tiem bija letāls. 2002.gadā tika reģistrēti trīs saslimšanas gadījumi, nākamos trīs gadus slimība netika reģistrēta, 2006.gada oktobrī tika reģistrēts viens gadījums, 2007.gadā - divi, 2008.gadā - pieci, 2009.gadā - trīs, un pērn ar leģionāru slimību bija inficējušies seši cilvēki.
Legionellu baktēriju atrašanās dabīgā vidē nav saistīta ar slimības izcelsmi. Ar legionelozi nevar inficēties, dzerot ūdeni vai tajā peldoties un mazgājoties vannā. Baktērijai ir jānokļūst cilvēka plaušās, lai radītu slimības izpausmes, - ieelpojot ar baktērijām piesārņotas ūdens daļiņas, kas rodas, lietojot dušu, virpuļvannu, vai no gaisa ventilācijas un kondicionēšanas sistēmām, kā arī aizrijoties ar ūdeni un tādā veidā tam nokļūstot plaušās.
Slimības smagums mainās no viegla drudža līdz smagam plaušu iekaisumam. Slimība var skart jebkuru cilvēku, bet tomēr īpaši jāpiesargās gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, kā arī smēķētājiem.
Jāievēro, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī - plus 20-45 grādu karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas vai atsākts tos lietot pēc ilgāka pārtraukuma, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.
Liela nozīme ir arī dušu, ūdenssildītāju un citu iekārtu, kurās veidojas bioloģiskais aplikums, regulārai tīrīšanai un dezinficēšanai, uzsver LIC speciālisti. Ja ilgāku laiku nelieto dušas un krānus, tos pirms izmantošanas būtu vismaz nepieciešams notecināt vairākas minūtes tā, lai neveidotos ūdens tvaiks, iesaka epidemiologi.
