Kultūra
2012. gada 3. janvāris, 12:02

Kultūras akadēmijas rektors: sekmīgai teātra attīstībai svarīga ir tā vadītāja personība

Jauns.lv

Sekmīgai teātra attīstībai svarīga ir tā vadītāja personība, norāda Latvijas Kultūras akadēmijas rektors profesors Jānis Siliņš.

Skatoties izrādes piecos profesionālajos teātros, gandarījums par redzēto reizēm ir lielāks, reizēm - mazāks. Un kā kuru sezonu. Siliņš apgalvo, ka viņam nav nekādu iebildumu pret to, ko dara Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris, Valmieras teātris un pēdējos gados arī Liepājas teātris. Šie teātri iet uz mērķtiecīgu skatuves mākslas attīstību. Daugavpils teātris ķepurojas ārā no krīzes. "Nesen bijām aizbraukuši skatīties krievu trupas iestudēto Žana Batista Moljēra "Tartifu". Izrāde nebija pārāk laba, tomēr profesionālā līmenī," pastāstīja Siliņš.

Viņaprāt, nopietnas problēmas ir Latvijas lielākajam teātrim - Dailes teātrim, kurš esot zaudējis to skatītāju daļu, kas vēlas teātrī redzēt saturīgu mākslu, nevis tikai komēdijas un muzikālas izrādes. Dailes teātrī ir izcili mākslinieki, bet teātra kopējā virzība ir dīvaina, uzskata profesors Siliņš. Un šī problēma Dailes teātrim faktiski pastāv visu laiku - jau kopš pāriešanas uz jauno ēku - un nekad nav atrisinājusies, lai kurš arī bijis tā galvenais režisors. Kādu sezonu ir bijušas labākas izrādes, kādu sezonu - vājākas izrādes.

Dailes teātra pašreizējam galvenajam režisoram Dž.Dž.Džilindžeram, pēc Siliņa teiktā, ir spējas vizualizēt izrādes uz Dailes teātra lielās skatuves. Nopietnas izrādes, jo "Mariju Stjuarti" taču neviens neuzskatīs par nenopietnu izrādi. Vai "Kaligulu". Bet Dž.Dž.Džilindžers ir tik ražīgs un iestudē izrādes gan Dailes teātrī, gan vairākos citos teātros - pēc Siliņa domām, viņš pārspīlē savu varēšanu.

Arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, neskatoties uz mākslinieciskā vadītāja maiņu, virzība joprojām ir dīvaina, uzskata Siliņš. Mazajā zālē teātra jaunieši uztaisa interesantas izrādes, bet Lielās zāles iestudējumi rada daudz jautājumu, šķiet, teātrim nav skaidrs, kā šodien jāsarunājas ar skatītāju.

Arī Leļļu teātrī, pēc LKA rektora domām, būtu jābūt aktīvākai virzībai. Pavisam mazajiem bērniem tiek iestudētas samērā labas izrādes, bet lielākiem bērniem, pusaudžiem Leļļu teātrī pietrūkst laikmetīgu izrāžu.

"Problēma, manuprāt, slēpjas personībā, kas vada teātri. Tai jāspēj noteikt teātra attīstības mērķi. Teātra vadītājam nav obligāti jābūt režisoram, bet viņam noteikti jābūt personībai," uzsvēra Siliņš.

LETA