Latvijas pusaudzes slepkavība pievērsusi uzmanību viesstrādnieku dzīvei Lielbritānijā
Traģiskais stāsts par nogalināto pusaudzi Alisu Dmitrijevu no Latvijas pievērsis britu mediju uzmanību Latvijas un citu Austrumeiropas valstu viesstrādnieku dzīves apstākļiem Lielbritānijā.
17 gadus vecās Alisas Dmitrijevas līķa atrašana Lielbritānijas karalienes Elizabetes II lauku īpašumā izpelnījusies milzīgu ievērību Lielbritānijas presē, par to plaši rakstot visiem lielākajiem, kā arī daudziem reģionālajiem izdevumiem.
Pusaudzes nāve arī izraisījusi britu sabiedrības interesi par cilvēku likteņiem un dzīves apstākļiem bieži vien noslēgtajās austrumeiropiešu kopienās.
Britu medijos vidusmēra austrumeiropiešu viesstrādnieks raksturots kā "līdz 30 gadus vecs vīrietis, kas ģērbies treniņbiksēs, džemperī ar kapuci un adītā micē un strādā lauksaimniecības darbus". "Daudziem no viņiem ir ģimenes, un viņi izdzīvo ar ļoti maziem ienākumiem, bet viņu algas [Lielbritānijā] ir krietni lielākas par tām, ko viņi saņemtu, paliekot strādāt savās valstīs," vēsta laikraksts "Express".
Britu mediji arī norāda, ka viesstrādnieki dzīvo ļoti noslēgtās kopienās, īpaši nekontaktējoties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Arī 17 gadus vecās Latvijas valstspiederīgās Alisas Dmitrijevas ģimenes kaimiņi Visbīčā sacīja, ka neko daudz nezin par Dmitrijeviem. "Es ar viņiem tikai no rītiem sasveicinājos," sacīja kāds no kaimiņiem, kas vēlējās palikt anonīms. "Latviešu kopiena parasti nekontaktējas ar citiem Visbīčas iedzīvotājiem. Viņi komunicē tikai savās grupās," skaidroja cits Dmitrijevu kaimiņš.
Kā raksta "Express", Linkolnšīras, Kembridžšīras un Norfolkas grāfistes pilsētās austrumeiropiešu viesstrādnieku kopiena veido līdz 15% no vietējiem iedzīvotājiem.
20 gadus vecā Līga Luce laikrakstam "Express" stāstīja, ka Kingslinnā, Norfolkas grāfistē, ieradās pirms diviem gadiem. Viņas vīrs Aivars strādā vietējā gaļas pārstrādes uzņēmumā. Pārim ir 17 mēnešus veca meitiņa Samanta. "Mēs šeit atbraucām krīzes dēļ. Tas bija briesmīgi. Nebija darba, nebija naudas," stāstīja Līga. "Latvijā, pat ja izdevās kādreiz atrast darbu, dažreiz par to nesamaksāja. Tur visu laiku bija jāuztraucas par naudu, bet šeit nē," sacīja sieviete.
"Es nezinu, vai mana meita uzaugs par anglieti vai latvieti. Ja vien situācija Latvijā nemainīsies, mēs atpakaļ nebrauksim. Nav jēgas. Kingslinnā ir viegli dzīvot, kaut arī dažkārt man neliekas, ka es dzīvotu Anglijā, jo tur, kur mēs dzīvojam, ir daudz lietuviešu un latviešu," stāstīja Līga.
Savukārt Visbīčas policija sākusi mācīties lietuviešu valodu, un pirms diviem gadiem pilsētas ielās patrulē lietuviešu tautības policists, 30 gadus vecais Aivars Kročalevs.
Linkolnšīras policija pagājušā gadā aizsāka kampaņu poļu, lietuviešu un latviešu valodā, brīdinot viesstrādniekus par auto vadīšanas dzērumā bīstamību.
"Latvijā maigākais sods par braukšanu dzērumā ir četru gadu aizliegums sēsties pie stūres un 1000 sterliņu mārciņu naudas sods, līdz ar to mūsu niecīgie sodi izskatās smieklīgi," skaidroja Linkolnšīras satiksmes drošības partnerattiecību pārstāvis Džons Saidls.
"Turklāt daudzi strādnieki šeit uzturas tikai īsu laiku, līdz ar to viņi uzskata, ka viņiem ir mazāk iemeslu satraukties par likumu ievērošanu," sacīja Saidls.
Viena no problēmām ir tāda, ka "šī kopiena nelasa angļu laikrakstus un neskatās angļu televīziju, līdz ar to viņus ir grūti uzrunāt".
