Sākumdeklarēšanās rada paniku. Vai jāuzrāda 1000 latu vērti īpašumi?
Sākumdeklarēšanās veidlapa jau radījusi paniku, jo tajā jāuzrāda īpašumi un nauda, kas pārsniedz 1000, nevis kā solīts, tikai 10 000 latus, izpētījusi rīdziniece Dzintra.
Dzintra, izstudējot sākumdeklarēšanās veidlapu, atradusi, ka septiņās vietās prasa uzrādīt īpašumus un naudu, kas pārsniedz 1000 latus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki neprot paskaidrot un uztraukušies, ka veidlapā pazudusi nulle. Savukārt Finanšu ministrija skaidro, ka viss kārtībā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Ja būtu jādeklarē visi īpašumi un nauda, kas ir lielāki par 1000 latiem, tad deklarācija būtu jāaizpilda lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, arī pensionāriem, kuri 1000 latu zārka naudu iekrājuši, piemēram, kādā no privātajiem pensiju fondiem.
„Izlasīju www.likumi.lv publicēto Mantiskā stāvokļa deklarāciju un esmu šokā – tur septiņās vietās prasīts uzrādīt īpašumus vai naudu, kas pārsniedz 1000 latus,” sacīja rīdziniece Dzintra.
Bez īpaša skaidrojuma tiešām ir grūti vai pat neiespējami izprast veidlapā prasīto informāciju, vai, kad un kāpēc jāuzrāda īpašums vai uzkrājums, kas pārsniedz 1000 latus. „Pirms pāris nedēļām zvanīju uz VID un jautāju, vai privatizēts, bet Zemesgrāmatā neierakstīts dzīvoklis Rīgā būs jādeklarē. Man paskaidroja, ka ne, ja dzīvokļa iegādes vērtība nepārsniedz 10 000 latu. Ja es esot to privatizējusi, tad jāskatās, kāda bijusi pirkuma cena, nevis kadastra vērtība. Mājokli nopirku par apmēram 70 sertifikātiem jeb gandrīz 2000 latiem. Tagad deklarācijas veidlapā lasu, ka īpašums, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus un kas nav ierakstīts Zemesgrāmatā, jādeklarē. Kas man jāskaita, un kas jādeklarē?” jautājumi radušies arī kādai citai rīdziniecei.
Zvanot uz VID uzziņu tālruni 1898, arī darbiniece izklausījās satraukusies un „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” pieļāva, ka radusies kļūda, pazaudējot vienu nulli un tādējādi deklarējamo summu samazinot no 10 000 latu uz vienu tūkstoti. Skaidrošanās par deklarācijas interpretāciju ilga vairāku stundu garumā, visbeidzot iesaistot arī Finanšu ministriju.
Kļūda nav pieļauta, saka Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Aleksis Jarockis. Piemēram, deklarācijas veidlapā tiek prasīts deklarēt Latvijā īpašumā vai kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu un tā daļas, īpašuma tiesības, uz kurām nav nostiprinājuma Zemesgrāmatā, tai skaitā norādīt informāciju par tādu nekustamo īpašumu vai tā daļu, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus vai to ekvivalentu ārzemju valūtā.
Šo garo teikumu ir vērts citēt gandrīz bez saīsinājumiem, lai rastos priekšstats, cik viegli šajā formulējumā ir iespējams apjukt lielākajai daļai cilvēku.
Jarockis skaidro, ka par 1000 latiem dārgākus īpašumus vai uzkrājumus ir jānorāda tikai atsevišķos gadījumos. Piemēram, kādam pieder vairāki privatizēti dzīvokļi, kuru kopējā iegādes vērtība par sertifikātiem pārsniedz 10 000 latu. Ja īpašumi nav ierakstīti Zemesgrāmatā, tad deklarācijā būs jāuzrāda dzīvokļu skaits, to kopējā vērtība, bet vēl atsevišķi jāuzskaita tie īpašumi, kuru iegādes vērtība bijusi lielāka par tūkstoš latiem. Tas pats attiecas uz pensijas uzkrājumiem vai dzīvības apdrošināšanu.
Ja cilvēkam ir atvērts tikai viens konts, kurā viņš ieskaita naudu, tad šie līdzekļi nav jādeklarē. Ja viņam ir pieci konti un katrā, piemēram, 2002 lati, tad deklarācija ir jāaizpilda un atsevišķi jānorāda katrs konts, kurā atrodas vismaz 1000 latu un viens santīms.
Līdz 1. februārim tiks izdoti noteikumi par kārtību, kādā bankas kontā būs jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 10 000 latu.
