Kandavas novada pašvaldībā izstrādā novada ģerboni, apsverot senu mežakuiļa simboliku

"Esam saņēmuši vairākus iedzīvotāju jautājumus, kāpēc tiek veidots jauns ģerbonis un kāpēc jāmaina esošais Kandavas pilsētas ģerbonis. Kandavas pilsētas ģerbonis - sudraba laukā attēlots ozola zars ar trīs zaļām lapām un trīs zelta zīlēm - mainīts netiks. Ņemot vērā, ka novadu domes (kuras vēl nav apstiprinājušas novada ģerboni) nav tiesīgas izmantot kādu no esošajiem - pilsētas, pagasta, rajona ģerboņiem -, tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu Kandavas novada ģerboni. Darba grupas sastāvā ir Kandavas novada domes, kultūras un mākslas darbinieki," skaidroja Kandavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Vītoliņa.

Ģerboņa skices izstrādā mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, kuri ir veidojuši daudzus pilsētu, rajonu un novadu ģerboņus. Tika izveidoti vairāki ģerboņu varianti, pirmo ģerboņa variantu - esošajam Kandavas pilsētas ģerbonim pielikta zelta apmale - Heraldikas komisija noraidīja, norādot, ka tādā gadījumā Kandava kā pilsēta zaudēs savu ģerboni.

Heraldikas komisija rosināja darba grupai veidot jaunu, pilnīgi atšķirīgu ģerboni novadam. Darba grupa vadījās pēc trim apsvērumiem - jaunajam ģerbonim jāatšķiras no Kandavas pilsētas ģerboņa, jāatspoguļo tikai Kandavas novadam raksturīgais un jāizceļas citu novadu un ģerboņu vidū, skaidroja Vītoliņa.

Tika ieteikts meklēt simbolus novada neskartajā dabā un dabas bagātībās. Ozolzīles jau izmantotas Kandavas pilsētas ģerbonī un vairākos citu pilsētu un novadu ģerboņos, tāpēc darba grupa izvēlējās citus risinājumus. Izskatot vairākus ģerboņa noformējuma variantus, darba grupa izveidoja ģerboni - sarkanā laukā melns mežakuilis un zem tā trīs zelta čužu ziedi.

Vairoga sarkanā krāsa norāda uz piederību Kurzemes novadam, tā akcentējot Kandavas novada vēsturisko un etnogrāfisko piederību Kurzemei. Kā skaidroja Kandavas novada muzeja vēsturnieks Agris Dzenis, jau kopš 1615.gada sarkanā krāsa tika izmantota Kurzemes un Zemgales hercogu ģerbonī kā Kurzemi simbolizējošās lauvas figūras krāsa. Lauvas krāsa un simboliskais saturs ir pārņemta arī Latvijas Republikas lielajā ģerbonī.

Čužu ziedi izvēlēti, jo Kandava ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug pēcleduslaikmeta augs - krūmu čuža. Čužu ziedi simbolizē novada dabas bagātības.

Savukārt mežakuilis izvēlēts kā neskartās dabas, spēka un neatlaidības simbols. Heraldikā mežakuilis simbolizē drosmi, enerģiju, niknumu cīņā un neatlaidību. Tas sevī nes pozitīvo, spēka un enerģijas simboliku un nav saistāms ar izpratni par cūku kā kaut ko sliktu - simboliku, kas daļēji sakņojas Vecās un Jaunās derības negatīvajā attieksmē pret šo mājdzīvnieku.

Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Armands Vijups uzskata, ka Kandavas novada ģerboņa projekts ir vērtējams kā oriģināls. Viņaprāt, vēlme atstāt ozolu, ozolzīles vai ozola vainagu pati par sevi nav peļama, tomēr tikpat kā neiespējama - šāda simbolika Latvijas civilajā heraldikā ir izmantota bieži, sākot jau ar 20.gadsimta 20.-30.gadiem un beidzot ar ģerboņu veidošanu jaunajām pilsētām, pagastiem un tagad arī novadiem pēdējo 20 gadu laikā.

"Nepārspīlējot var teikt, ka gandrīz katra trešā pašvaldība ir vēlējusies savā ģerbonī redzēt ozolu. Iecienītāko figūru klāstā vēl uzskaitāma saule, vārpa, upe (upes). Tajā skaitā arī lielāka upe ar pieteku vai divu upju satece kā "raksturīgi elementi" kādā apdzīvotā vietā. Diemžēl gandrīz katrā pagastā vai novadā aug ozoli, viļņo labības tīrumi, tek upes un zaļo meži. Pieņemot šādu simbolikas izvēles principu, Latvija iegūtu vienu no garlaicīgākajām un vienādākajām ģerboņu sistēmām pasaulē, kurā ģerboņi viens no otra atšķirtos ar maz pamanām un nenozīmīgām detaļām," secinājis Vijups.

Viņaprāt, arī Kandavas novada ģerbonis šajā gadījumā būtu viens no daudzajiem līdzīgajiem, nepamanāmiem un uzmanību nepiesaistošiem. "Līdz ar to vispirms kā oriģinālu jāvērtē ideju par čužu ziedu kopas attēlojumu. Tas ir viens no elementiem, kas piesaista uzmanību un liek jautāt - kādēļ šādas figūras? Kas noteicis to izvēli? Spēja piesaistīt uzmanību, likt uzdot jautājumu - viens no veiksmīga ģerboņa priekšnosacījumiem. Līdzīgi var vērtēt arī mežacūkas (mežakuiļa) attēlojumu kā spēka, enerģijas un drosmes simbola atveidojumu," pauda Vijups.

"Protams, var saprast bažas par primitīvu asociāciju veidošanos. Te var tikai norādīt, ka heraldikas simbolu valoda atšķiras no rakstītās un runātās valodas tēlu jēdzieniem. Galu galā - mežakuiļa figūra sastopama daudzu pilsētu ģerboņos Rietumeiropā, īpaši vācu zemēs. Nav zināms neviens gadījums, kad tas izraisītu nievājošus apzīmējumus vai iesaukas no "kaimiņiem". Arī Balvu pilsētas iedzīvotājus neviens nesaukā par "plēsējiem" vai "pelēčiem", lai gan viņu ģerbonī jau vairāk kā 70 gadus rotājās vilka galva," uzskata Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Kandavas novada muzeja vēsturnieks Dzenis skaidroja, ka mežakuilis arī kā medību dzīvnieks simbolizē novada medību tradīcijas un iespējas. Dzenis atgādina, ka tēlam piemīt arī dziļāka, daudzu aizmirsta, sakrāla nozīme, par kuru rakstīja romiešu vēsturnieks Kornēlijs Tacits savā darbā "Ģermānija" (98.gadā). Rakstot par seno baltu-aistu ciltīm, Tacits atzīmēja, ka "kā sava kulta emblēmu viņi valkā mežakuiļa masku, kas aizstāj bruņas un aizsardzību, un nodrošina tās dievinātāju pat starp ienaidniekiem". Tādēļ var apgalvot, ka Kandavas novada ģerbonī atradīsies vissenākā baltu heraldiskā figūra, uzskata Dzenis.

Mežakuiļa simbols nav izmantots nevienā Latvijas pilsētas, pagasta vai novada ģerbonī. Kandavas novadā ir labi attīstīta tūrisma saimniecība un simbolisko mežakuili varēs izmantot amatniecības priekšmetu ražošanai, kā arī jaunu suvenīru izveidošanai, secināts pašvaldībā.

"Ģerbonis jāizvēlas pašiem iedzīvotajiem, novada kopienai. Tas ir jāpieņem par savu, jāsaprot tā simbolika. Un vienlaicīgi jāizvairās no heraldiskām banalitātēm, atkārtošanās un pelēcības. Ja ne šis, tad cits, bet dziļi nozīmīgs, simboliski piesātināts, oriģināls ģerbonis," pašvaldībai ieteicis Vijups.

2011.gada nogalē tika nolemts ievietot ģerboņa variantus Kandavas novada mājaslapā "www.kandava.lv", lai iedzīvotāji varētu izvērtēt izstrādāto ģerboni vai iesniegt savu ģerboņa variantu, izstrādātu atbilstoši heraldikas likumiem. Argumentētu vērtējumu vai paša izstrādātu variantu iespējams iesniegt līdz šā gada 1.februārim, sūtot uz e-pastu "baiba.vitolina@kandava.lv" vai iesniedzot Kandavas novada domē.

LETA