Strīdu par pilsonības atņemšanu zinātniekam Bērziņam izšķirs februārī
Augstākā tiesa (AT) šodien nolēma 7.februārī plkst. 9.50 pasludināt spriedumu Naturalizācijas pārvaldes (NP) prasības lietā par Latvijas pilsonības atņemšanu habilitētajam doktoram fizikā Uldim Bērziņam, kurš 2007.gadā pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Bērziņš AT apstrīdēja Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru 2009.gada nogalē viņam Latvijas pilsonība tika atņemta.
Tiesa šodien NP prasības lietu par pilsonības atņemšanu Bērziņam izskatīja apelācijas kārtībā.
2007.gadā Bērziņš pieņēmis Zviedrijas pavalstniecību, jo tā bijusi nepieciešama darba dēļ, taču visu šo laiku zinātnieks aktīvi sadarbojas ar Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūtu (ASI), veidojot dažādus projektus, piesaistot resursus un meklējot iespējas atgriezties Latvijā, savulaik vēstīja laikraksts "Neatkarīgā".
LU tolaik bija pieteikusi Eiropas Sociālā fonda projektu, kura aktivitātes vadīšanu no 2010.gada uz trim gadiem ar pilnu slodzi bija paredzēts uzticēt Bērziņam, taču tagad, kad tiesa atņēmusi viņam Latvijas pilsonību, varētu rasties sarežģījumi, iepriekš rakstīja laikraksts.
Laikraksts "Neatkarīgā" vēstīja, ka 2007.gadā zinātniekam pēc Zviedrijas pavalstniecības pieņemšanas izveidojusies dubultpilsonība un tiesā iesniegta prasība par Latvijas pilsonības atņemšanu.
"Mēs uzskatām, ka pilsonības likums šādos gadījumos atļauj saglabāt dubultpilsonību, un šis ir tas gadījums, kad Latvijas valsts būtu tikai ieguvēja, ja Bērziņš saglabātu šo pilsonību," norādīja zinātnieka pārstāvis tiesā Māris Jansons.
Pilsonības likums noteic, ka pilsonība ir personas noturīga saikne ar valsti. Kopš Bērziņš 2000.gadā sācis strādāt Zviedrijā kā vadošais pētnieks augstāko tehnoloģiju uzņēmumā, saikni ar dzimteni zinātnieks nav zaudējis, jo šeit dzīvo visa viņa ģimene.
"Ja būs nepieciešams, esam gatavi iet līdz Satversmes tiesai un mēģināsim lauzt to iesīkstējušo praksi, kas ir bijusi līdz šim. Situācija tagad ir ļoti mainījusies, jo ļoti daudz cilvēku brauc no Latvijas uz ārzemēm, un valsts būtu ieinteresēta, lai viņi atgriežas, līdz ar to ir jautājums, kā piemērot šo likumu esošajai situācijai. Mēs, protams, varētu panākt, ka Bērziņš pilsonību saņem par īpašiem nopelniem, bet tas principiāli nav pareizi, jo mēs redzam, ka tā sistēma īsti nedarbojas pareizi. Ir jābūt kaut kādām izmaiņām. Par to būtu gandarījums, un domāju, ka arī valsts un daudzi citi cilvēki būs ieguvēji," tolaik skaidroja Jansons.
