Palielinājusies mazākumtautību vēlme apgūt latviešu valodu

Uz jautājumu, vai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem būtu jāprot latviešu valoda, 49% krievvalodīgo respondentu atbildējuši apstiprinoši, savukārt vēl 31% uzskata, ka drīzāk vajadzētu prast latviešu valodu. Tikai 3% aptaujāto atzinuši, ka latviešu valoda nebūtu jāzina, un 3% uzskata, ka drīzāk nevajadzētu prast. 14% aptaujāto krievvalodīgo respondentu bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu.

2009.gadā LVA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 48% respondentu, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, savas latviešu valodas prasmes ir novērtējuši kā labas, 27% aptaujāto atzinuši, ka viņu latviešu valodas prasmes ir viduvējas, 16% uzskata, ka viņiem ir tikai valodas pamatzināšanas, 8% neprot latviešu valodu, bet 1% bijis grūti novērtēt savas latviešu valodas prasmes.

64% mazākumtautību jauniešu vecumā no 17 līdz 25 gadiem savas latviešu valodas prasmes novērtējuši kā labas, 30% - kā viduvējas, bet 6% nav varējuši pateikt, kādas ir viņu latviešu valodas prasmes.

Pētījums apstiprinājis, ka valodas apguvi līdz šim galvenokārt sekmējusi tieši administratīvā sistēma, proti, juridiskie un izglītības politikas pasākumi, kas cieši saistīti ar valsts valodas politikas pasākumiem un kas noteikti valsts valodas politikas plānošanas dokumentos. Valodnieki uzskata, ka Latvijas lingvistiskajā situācijā valodas prasmes pilnveide kā vienīgais valsts valodas politikas īstenošanas pasākums nevar nodrošināt pilnvērtīgu latviešu valodas lietojumu sabiedrībā.

To, ka mazākumtautību jaunieši ir veiksmīgi apguvuši latviešu valodu, pētnieki skaidro ar veiksmīgi realizētu izglītības satura reformu. LVA intervijās secinājusi, ka izglītības jomā ir būtiski nostiprinājies latviešu valodas statuss. Labus rezultātus esot sniegusi pāreja uz izglītības saturu un mācību līdzekļiem latviešu valodā, tādēļ jaunākajā paaudzē segregācija pēc valodu principa arvien vairāk pazūd. Augstskolu pasniedzēji atzīst, ka nelatviešu studentu vidū latviešu valodas zināšanas un prasmes ir ļoti uzlabojušās, kas ir atzinīgi vērtējams sasniegums.

Pēc 2009.gadā veiktajām intervijām eksperti uzsvēruši, ka pašlaik latviešu valodas situāciju visvairāk ietekmē izglītības sistēma un plašsaziņas līdzekļi, kuros notiekošos procesus vienlaikus var uztvert gan kā apdraudējumu, gan izaicinājumu latviešu valodai.

Latviešu valodas prestižu un attieksmi pret latviešu valodu spēcīgi grauj Latvijas publisko personu - politiķu, valsts iestāžu pārstāvju, ierēdņu, kultūras jomas pārstāvju - saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem krievu valodā, uzskata LVA. Eksperti norādījuši, ka pašlaik šī ir viena no svarīgākajām neatrisinātajām problēmām.

Vislielākās problēmas latviešu valodas lietojumā esot pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā. Tiesības saņemt pakalpojumus konkrētās valsts oficiālajā valodā ir uzskatāmas par prioritārām attiecībā pret jebkuras citas valodas lietojuma brīvību.

Jebkuras valodas prasme ir vērtējama pozitīvi un, no uzņēmējdarbības viedokļa raugoties, darbinieku valodu prasmes ir liels pluss, taču katram uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā un Latvijas iedzīvotājiem, ir jāspēj nodrošināt pilnvērtīgu apkalpošanu valsts valodā, uzsver valodnieki.

LVA direktors Jānis Valdmanis uzsvēra, ka pētījuma rezultāti rāda, ka joprojām valsts valodas lietojums ikdienā pakalpojumu sfērā ir nepietiekams. Viņš atgādināja, ka privātā uzņēmējdarbība nebūt nav tas pats, kas personiskā dzīve, jo privātās uzņēmējdarbības mērķis lielākoties ir nodrošināt pakalpojumus sabiedrībai un tiem ir jābūt pieejamiem valsts valodā.

Valdmanis aicināja arī pašus latviešus padomāt, cik bieži viņi vēršas pie Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem latviešu valodā un kāda ir cittautiešu attieksme pret valsts valodas lietošanu ikdienā. "Katra indivīda un arī sociālās grupas attieksme pret kādas valodas lietošanu tieši ietekmē valodas izvēli saziņā," uzsvēra Valdmanis.

LVA direktors norādīja, ka pašlaik nav pamata pārvērtēt uz zinātniskiem pamatiem izstrādāto valsts valodas politiku un sākt visu no "baltas lapas". "Valsts valodas likums ir kompromiss, kas tika panākts piecu gadu laikā un tika saskaņots ar visām starptautiskajām institūcijām," atgādināja Valdmanis.

Pētījuma recenzents un demogrāfs Ilmārs Mežs aicināja valsts augstākās amatpersonas, kas pauž atbalstu latviešu valodai gādāt par labvēlīgu demogrāfijas politikas, lai latviešiem būtu daudz mantinieku, kuri runās savā senču valodā. Pretējā gadījumā latviešu valodai nebūs lielas jēgas, ja nebūs cilvēku, kuri mantos savu senču valodu.

Pētījumā atzīts, ka valodas lietošana ikdienā ir viens no valodu konkurences aspektiem, un latviešu valodas konkurētspēja nevar tikt uzskatīta par labu. Šādā aspektā valodu konkurences rezultātus visvairāk ietekmē paši tās lietotāji, nevis ārēji apstākļi, atzīmē LVA.

"Valodu konkurence tiešām pastāv, un tā parādās ikvienā mirklī, kad mēs izvēlamies to vai citu saziņas valodu. Būtiskus izaicinājumus un iespējas latviešu valodai pavēra Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā, kas nodrošināja latviešu valodas statusa plašu atzīšanu un nostiprināšanu. Paralēli globalizācijas procesu ietekmei valodā ir jārada priekšnoteikumi katras valodas unikalitātes saglabāšanai. Tieši tāpēc jānodrošina zinātnisku pētījumu izstrāde, lai katrs valodas jomā pieņemtais lēmums būtu pārdomāts un pamatots," uzsver pētījuma autori.

Viņi pētījumā norādījuši, ka nepietiekami kvalitatīva terminoloģijas attīstība rada būtisku kaitējumu latviešu valodas attīstībai asas valodu konkurences apstākļos un var stiprināt dažos valodas lietotājos domu par ierobežotām latviešu valodas izteiksmes iespējām un sekmēt tās lietojuma sfēru sašaurināšanos vai pat zušanu.

Mūsdienu informācijas sabiedrības izveidošanās radījusi arī nepieciešamību attīstīt valodu tehnoloģijas, jo valodas kā komunikācijas līdzekļa izmantošanas veidi ir kļuvuši plašāki, norāda LVA. Valodas tehnoloģijas ir informācijas tehnoloģijas, kas strādā ar pasaulē sarežģītāko un komplicētāko informācijas līdzekli - cilvēku valodu.

Valodas kopšanas rīki, kas tradicionāli ir vārdnīcas, gramatikas, rokasgrāmatas u.tml., ir jāpiemēro mūsdienu apstākļiem un jaunām moderna, informācijas laikmeta cilvēka prasībām, uzsver zinātnieki.

Pašlaik ir pieejami 34 latviešu valodas resursi, no kuriem 31 izstrādāts Latvijā, un 11 dažādi rīki - vārdnīcas, valodas korpusi, tekstu datubāzes un mācību līdzekļi, tomēr trūkst vienota nacionālā valodas korpusa, uzsver LVA.

Lai nodrošinātu arī turpmāk veiksmīgu mazākumtautību izglītības attīstību, eksperti iesaka uzmanību veltīt

skolotāju sagatavošanai gan augstskolās, gan pedagogu profesionālās pilnveides jomā. Būtiska uzmanība esot jāvelta mācību grāmatu izveidei un pilnveidei, ievērojot jaunākās atziņas pasaules pieredzē, pārdomātai mācību satura un prasību pilnveidei, ievērojot arī valodas situācijas attīstības tendences. Tāpat esot jāpilnveido un regulāri jāīsteno izglītības kvalitātes uzraudzības sistēma.

Pētījuma autori par svarīgiem nākotnes uzdevumiem izvirzījuši sekmēt latviešu valodas apguvi diasporā un Latvijas izglītības iestāžu sagatavošanu iekļaujošam darbam, kas emigrantu bērniem ļautu bez sarežģījumiem atgriezties un turpināt mācības izglītības sistēmā Latvijā.

Sistemātisks atbalsts būtu nepieciešams latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs un latviešu valodas sekmīga iekļaušanās starptautiskā vidē. Uzmanība un līdzekļi tāpat jāvelta latviešu valodas attīstībai informācijas tehnoloģiju vidē.

Pētījuma "Valodas situācija Latvijā: 2004-2010" autori ir Pauls Balodis, Kristīne Motivāne, Māris Baltiņš, Inese Muhka, Vineta Ernstsone, Jānis Oga, Valts Ernštreits, Evija Papule, Gunta Kļava, Jānis Valdmanis, Dite Liepa un Anna Vulāne.