Peters novērojis: ja cittautietis labi runā latviski, viņš šeit ir neilgu laiku

„Es esmu latviešu dzejnieks, tikpat labi varētu jautāt, vai elposim gaisu vai citu vielu,” savu izvēli par labu vienai valsts valodai – latviešu – pamato Peters.

Dzejnieka vedekla Anastasija Petere ir Krievijas pilsone, viņa dēls Krišjānis ar savu dzīvesbiedri iepazinās, kad abi studēja Maskavā Valsts starptautisko attiecību institūtā. Jānis Peters ar Anastasiju par referendumu nav spriedis, taču uzsver, ka viņa ļoti labi runā latviski. Dzejniekam šajā ziņā ir savs novērojums: „Ja cilvēks no citas valsts labi runā latviski, tas nozīmē, ka viņš Latvijā ir neilgu laiku.” Viņa vedekla dzīvojot Latvijā kopš 1999. gada un ātri vien apguvusi valodu.

Pašlaik Peters visvairāk ir aizņemts ar literāro darbu. „Es daru ļoti daudz, vairāk nekā jaunībā. Nesen nodevu apgādam „Jumava” dzejoļu grāmatu, kopā ar Valdi Lūriņu rakstu libretu izrādei par dzejnieku Jāni Sudrabkalnu Nacionālajā teātrī. Otro reizi mūžā uzrakstīju dziesmas Šveika uzvedumam, šoreiz Valmieras teātrim Vara Braslas iestudējumam,” stāsta Peters.

Dzejnieks raksta dziesmas vēl divām teātra izrādēm, tā ka darba pietiek, par ko pats saka: „Par to esmu tikai priecīgs.”