Visā Latvijā tiek slēgti vēlēšanu iecirkņi
Patlaban visā Latvijā tiek slēgti vēlēšanu iecirkņi, kur kopš plkst.7 notika tautas balsošana par krievu valodas statusu Latvijā.
Vēlētāji varēja balsot 950 Latvijas iecirkņos.
Līdz plkst.20 referendumā piedalījušies 981 858, kas ir 63,54% pilsoņu, no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija par balsotāju aktivitāti.
Referenduma pirmajā stundā bija nobalsojuši 1,63% no visiem balsstiesīgajiem, savukārt līdz plkst.12 - 26,82% no balsstiesīgajiem. Līdz plkst.16 bija nobalsojuši 50,7% balsstiesīgo.
Referendumā tika rosināts mainīt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu un krievu valoda. Piedāvātie grozījumi Satversmes 18.pantā paredz mainīt Saeimas deputāta svinīgo solījumu (zvērestu), liekot topošajam tautas kalpam solīt stiprināt gan latviešu, gan krievu valodu kā valsts valodu.
Satversmes 21.pantā rosināts izslēgt normu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda, savukārt Satversmes 101.pantā piedāvāts noteikt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu un krievu valoda. Grozījumos Satversmes 104.pantā rosināts noteikt, ka iedzīvotāji atbildi no valsts un pašvaldību institūcijām var saņemt gan latviešu, gan krievu valodā.
Tautas nobalsošanas zīmē bija jautājums: "Vai jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?"
Satversmes grozījumus ierosināja Vladimira Lindermana vadītā biedrība "Dzimtā valoda", to skaidrojot kā pretreakciju nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sāktajai parakstu vākšanai par izglītību tikai latviešu valodā un dažādiem citiem "nacionālistu izlēcieniem".
Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes grozījumiem sākās 2011.gada pavasarī, un akcijas organizatoriem izdevās savākt vairāk nekā 12 000 parakstu, kas bija pietiekami, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vajadzētu organizēt desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Referendums par divvalodību Latvijā
LETA/ Foto: Edijs Pālens/LETA, Lita Krone/LETA, Ieva Čīka/LETA
