SC biedrs Strazds vilcienā dibinās biedrību, kas varētu pārtapt partijā

Organizācijas mērķis būs atbalstīt sociāldemokrātu ideālus, tai skaitā cīnīties pret bankām un visiem vienlīdzīgi dalīt labumus.

Strazds par brīvdomību jau reiz izslēgts no SC partijas rindām. Lai arī Strazds atkal ir atgriezies partijā, viņš izlēmis veidot pats savu politisku spēku, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos cīnīšoties par taisnīgumu. Strazds uzskata, ka SC pirms vēlēšanām sludinātās sociāldemokrātu idejas ir nodevusi.

Pēc ārkārtas vēlēšanām SC ļoti gribēja nonākt pie varas. Valdības veidošanā savu roku vēlējās pielikt arī partijas valdes loceklis Strazds.

Viņa iecere bija alternatīva koalīcija un "plāns Q" - partijas grupēt nevis pēc nacionālā jautājuma, bet ekonomiskā. Jaunajā Saeimā Strazds esot atradis 58 balsis - no Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības un arī "Vienotības". SC vadībai Strazda aktivitātes nepatika un partijas līderis Nils Ušakovs pieprasīja Strazdu izslēgt par piedalīšanos "nesankcionētās sarunās" un partijas disciplīnas pārkāpšanu.

Valdībā SC neiekļuva un pēc koalīcijas veidošanas kaislībām partija Strazdu atkal uzņēma savās rindās.

Tomēr Strazds turpina meklēt domubiedrus, kas nav apmierināti ar SC. Viņaprāt, Ušakovs valdības veidošanā atteicies no visa, kas rakstīts partijas programmā, un nodevis sociāldemokrātu ideālus. Tāpēc laiks veidot jaunu sociāldemokrātisku biedrību, kas pāraugs partijā.

"Ir pienācis 30 gadu sociāldemokrātu laiks. Tas stāv pie sliekšņa. Ja Latvija grib izdzīvot un tālāk eksistēt, ir pienācis laiks tālākai sociāldemokrātiskai ekonomiskai struktūrai, tāpat kā visā veiksmīgā Eiropā pēc Otrā pasaules kara," sacīja Strazds.

Jauno biedrību Strazds ar domubiedriem no organizācijas "Progresīvie" dibinās nākam sestdien vilcienā netālu no Rēzeknes rajona Stirnienes pagasta. Tā esot viena no Latvijas vietām, kas vissmagāk cietusi krīzes laikā.

"Mums ir mērķis uztaisīt institucionālu un arī idejisku rāmi un tajā pulcēt cilvēkus, kas aizstāv šīs idejas. Pirmais uzdevums būs veidot reģionos šūnas, cilvēku grupas novados, un maksimāli daudz nodot varu šīm organizācijām. Un tādējādi pakāpeniski Latvijā audzējot struktūru," skaidro biedrības "Progresīvie" priekšsēdētājs Ansis Dobelis.

Strazda idejas patīk arī arodbiedrību līderim Pēterim Krīgeram. Sociāldemokrātu kustībai Latvijā būtu laba augsne, bet partiju ar šādu piedāvājumu trūkst. Krīgers uzskata, ka šo politisko kustību sabojājuši Jura Bojāra sociāldemokrāti un arī policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna, kurš biedrojās ar Vladimira Putina atbalstītājiem Maskavā. Krīgers Strazda partijā stāties negrasās, bet atbalstu un padomu neliegs.

Strazda domubiedri Saeimā - Igors Pimenovs un Sergejs Mirskis - cer, ka jaunā biedrība iekļausies SC. Ieceri veidot jaunu partiju viņi sauc par kļūdu un mēģinājumu sašķelt SC.

"Es nesaskatu nekādu pārkāpumu, ja mani biedri no "Saskaņas" vai no sociālistiem, vai kādi citi kreisie sadarbosies vai piedalīsies šīs sabiedrības darbībā. Tas nav izaicinājums. Tā ir vēl viena no iniciatīvām. Jau sen vajadzēja to darīt. Bet veidot jaunu partiju nozīmē tomēr konkurēt ar SC, šķelt mūsu atbalstu vēlētājos un tas rada problēmas. Šādu nolūku es nekādā gadījumā neatbalstu," norādīja Pimenovs.

Sergejs Dolgopolovs piekrīt, ka referenduma dēļ "Saskaņā" ir daudz neapmierināto, arī ar partijas vadību. Viņš neuzskata, ka partiju gaida šķelšanās. Kļūdas SC izvērtēs, bet netīro veļu publiski nemazgās. Partijas biedra plānu veidot jaunu partiju viņš uztver ar skepsi, jo ar labām idejām vien esot par maz.

"Teorētiķiem reti izdodas projekti, kas prasa lielas organizatoriskas pūles un praksi. Pēdējais piemērs ir mūsu parlamentā arī viena no pārstāvētajām frakcijām. Ar labām idejām vien ir bruģēts ceļš uz elli," uzskata Dolgopolovs.

Sociologs Arnis Kaktiņš prognozē, ka drīz vien krievisko partiju flangā radīsies jauni spēlētāji. Pārgrupēsies agrākais "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Vladimirs Lindermans un Jevgēnijs Osipovs turpinās rīkot dažādas akcijas, lai celtu popularitāti. Iespējams, arī SC vienotībai dienas ir skaitītas, jo referendums partijas popularitātei latviešu vidū uz daudziem gadiem pārvilcis treknu svītru.

"Es pieņemu, ka SC monopols uz krieviski runājošo vēlētāju balsīm nav ilglaicīgi. Tā ir apstākļu sagadīšanās. Jo, ja skatāmies vēsturē, tad arī tajā flangā lielākajā daļā ir bijušas partijas, kas savā starpā sadarbojušās vai cīnījušās, un mēs atgriezīsimies atkal šādā te situācijā," uzsver Kaktiņš.