Atrasti pasaulē vissenākie zināmie akmens darbarīki
Arheologi Kenijas dienvidrietumos atklājuši senākos zināmos akmens darbarīkus, kuru vecums lēsts līdz pat trim miljoniem gadu. Tie izmantoti gaļas griešanai un kalpoja nevis mūsu senčiem, bet attālai radinieku sugai.
Njajangā pie Viktorijas ezera, kur izrakumi ilga no 2014. līdz 2022. gadam, atrasts vairāk nekā 300 akmens darbarīku, galvenokārt izgatavotu no kvarca un riolīta (vulkāniskas izcelsmes iezis – Red.). Līdzās atklātas “Paranthropus” fosilijas – tie nebija cilvēki, bet atšķīrās arī no pērtiķiem un visdrīzāk staigāja stāvus.
Atradumi atbilst Oldovejas kultūrai – senākajai zināmajai akmens rīku tehnoloģijai, kas iepriekš uzskatīta par raksturīgu tikai “Homo”, proti, cilvēku ģints pārstāvjiem. Šie darbarīki tika izmantoti gaļas griešanai un izplatījās visā Āfrikā un ārpus tās vairāk nekā miljona gadu garumā. Agrāk zinātnieki domāja, ka parantropi, kam bija spēcīgi zobi un žokļi, neizmantoja nekādus rīkus pārtikas sagatavošanai.
Izrakumos atrasti arī dzīvnieku kauli, tostarp nīlzirgu atliekas. Kaut arī nav skaidrs, vai “Paranthropus” medīja vai vienkārši atrada jau mirušus dzīvniekus, pēdas uz kauliem liecina par rīku izmantošanu.
“Tā ir pirmā reize, kad mums ir pierādījumi, ka “Paranthropus”, iespējams, veica lielu dzīvnieku, piemēram, nīlzirgu, sadalīšanu,” žurnālā “Science” vēsta galvenais pētījuma autors Tomass Plammers, antropoloģijas profesors no Kvīnsas koledžas Ņujorkā.
Pirms šā atklājuma vecākie zināmie Oldovejas kultūras rīki bija atrasti Etiopijā un datēti ar aptuveni 2,6 miljoniem gadu.
