NEPLP locekļi varētu tikt pie pielaides valsts noslēpumam
Lai veicinātu uzticību starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), sabiedrību un drošības iestādēm, jaunās padomes locekļi varētu tikt pie valsts noslēpuma pielaides.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers žurnālistiem otrdien pastāstīja, ka viņa vadītā komisija nesen secinājusi, ka padomes locekļiem būtu nepieciešamas pielaides valsts noslēpumam.
Ņemot to vērā, komisija vērsusies pie Saeimas prezidija, lai tas Satversmes aizsardzības birojam lūgtu šīs pielaides piešķirt. Pielaides nepiešķiršana gan nenozīmēs, ka padomes loceklis nevarēs turpināt darbu.
"Es domāju, ka tas ir diezgan liels solis uz priekšu, lai pirmām kārtām būtu uzticība starp NEPLP un drošības iestādēm, lai būtu uzticība starp sabiedrību un drošības iestādēm. Patlaban bieži vien viņiem tiek veltīti pārmetumi, jo sabiedrība vēl nejūt, ka arī drošības iestādes strādā neredzamo darbu sabiedrības interesēs," uzsvēra Zatlers.
Pielaide NEPLP locekļiem nebūs obligāta. "Viņš [loceklis] paliek bez iespējas, viņam nav obligāti tas. Tās nav tādas sekas, kā, piemēram, likumā skaidri ierakstīts, ka obligāti ir jābūt Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļiem. Likumā ir skaidri ierakstīts ‒ nav saņemta pielaide, komisijas darbā nevar piedalīties," uzsvēra Zatlers.
Komisija ir lūgusi arī NEPLP locekļu viedokli. "Viņi uzskata, ka tas ir nepieciešams, un novērtēja ļoti labi, ka viņu darbā tas noderētu. Lai būtu tā uzticība starp sabiedrību un NEPLP, starp NEPLP un drošības iestādēm," paskaidroja Zatlers.
Patlaban padomes priekšsēdētājs ir Ainārs Dimants, bet viņa vietniece Aija Dulevska-Cālīte. Padomes locekļu amatus ieņem Gints Grūbe, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.
Padome uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un citi normatīvie akti.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura ir iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura ir saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, izņemot gadījumu, ja tā ir reabilitēta.
Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
LETA
