„Latvijas zelta talantu” brīnumbērns Deivids ar kalendāru galvā… Kā viņš to izrēķina?

Kamēr mazais Deivids – viens un bezgala nobijies – iesēžas krēslā uz šova skatuves, viņa mamma, cieši saspiedusi somiņas rokturi, pa durvju šķirbiņu satraukta seko līdzi notiekošajam studijā. Lūgts pēc trim žūrijas nosauktajiem gadskaitļiem, datumiem un mēnešiem nosaukt tiem atbilstošās nedēļas dienas, Deivids, vien dažas sekundes apdomājies, ar uzdevumu tiek galā veiksmīgi. Zāle viņam uzgavilē, žūrija, šķiet, uz mirkli zaudējusi īstos vārdus, bet mamma aiz durvīm atviegloti uzelpo. Viņa gan atzīst, ka dēls nemēdzot kļūdīties, tomēr neviens nezina, kā Deivida spējas ietekmējis uztraukums tiešraidē. Tomēr – visas Latvijas un skatītāju priekšā viņš to dara pirmo reizi. Turklāt desmit dienas pirms tiešraides zēns pārcietis apendicīta operāciju.

Deivids Timošenkovs vienā mirklī kļuvis par „staigājošu kalendāru” – katrs, kuram vien nav slinkums, grib noskaidrot, piemēram, kurā nedēļas dienā piedzimis – vai nu lai pārbaudītu zēna zināšanas, vai lai pats beidzot to uzzinātu.

Reizina jau bērnudārzā

Ceļu uz šovu Deivids mērojis no Rēzeknes novada Lūznavas pagasta. Viņš ir jaunākais triju bērnu ģimenē – Deividam ir arī divas vecākas māsas. Šķiet, jautājums par māsu vecumu viņa prātu nodarbina vairāk nekā dienas „izshēmošana”. „Laurai ir 18, bet Lindai – 20 gadu,” mirklīti padomājis, atbild Deivids. Toties kā bērtin nober māsu dzimšanas gadus. „Viņam ir viegla atmiņa uz cipariem – atceras telefona numurus, dzimšanas gadus, Latvijas prezidentu termiņus, vēsturiskos gadskaitļus un faktus,” atklāj zēna mamma Dzintra, piebilstot, ka tieši māsa ir tā, kura atklājusi puiša īpašo talantu. „Deivids gāja bērnudārzā, kad māsa reiz skaļi prātoja, kurā dienā iekritīs 1. septembris. Deivids, mirkli padomājis, atbildēja, ka trešdienā. Laura joka pēc sāka prasīt vēl un vēl, un vēl… Un izrādījās, ka viņš visas diena nosauc pareizi. Cik ilgi pirms tam viņš to bija spējis, nav ne jausmas. Varbūt, ka jau no dzimšanas?” prāto zēna mamma. Viņa atklāj, ka Deivids gribējis piedalīties jau iepriekšējā šova „Latvijas zelta talanti” sezonā, taču, vecākuprāt, bijis vēl par mazu.

Taču Deivida matemātiķa spējas vecākiem nav bijis noslēpums vēl pirms kalendāra talanta atklāšanas. „Jau no laika gala Deividam paticis pētīt kalendārus – tie viņu apbūruši. Bet no divu gadu vecuma viņš patstāvīgi liek puzles,” stāsta Dzintra Timošenkova. Zēna mamma, kura strādā par bērnudārza audzinātāju Lūznavā, atceras, ka Deivids jau pirmsskolas vecumā zinājis visu reizrēķina tabulu, bet, aizejot uz skolu, jau pratis gan dalīt, gan saskaitīt daudzciparu skaitļus. Protams, matemātika skolā esot mīļākais mācību priekšmets, kurā atzīmes nav zemākas par 8. Deivids neslēpj, ka viņu iegāžot teksta uzdevumi.

Maltas 1. vidusskolas ceturtās klases audzinātāja un matemātikas skolotāja Janīna Bārtule apstiprina, ka Deividam vislabāk padodas viss, kas saistīts ar skaitļošanu – viņš galvā veicot visas darbības ar tūkstošiem, bet cita veida uzdevumu pildīšanā, tāpat kā pārējiem bērniem, reizēm nepieciešama palīdzība. Lūgta raksturot savu audzēkni, kurš nu kļuvis par šova zvaigzni, skolotāja teic, ka Deivids vislabprātāk darbojas vienatnē – lasa, spēlē spēles un vēro, bet tajā pašā laikā ir aktīvs, ja jāiesaistās grupas darbā. Protams, no grupas darba Deivids nespēja izvairīties, atgriežoties skolā pēc šova – gan starpbrīžos, gan pagarinātās grupas laikā skolasbiedri viņam sauca neskaitāmus datumus un mobilā tālruņa kalendārā pārbaudīja, vai šova pusfinālists nemaldās.

Sarunā ar „Rīgas Viļņiem” Deivids atklāj, ka viņa domas visu laiku nodarbina cipari. Savu nākotni viņš saista ar matemātiķa un izgudrotāja profesiju. „Gribu izgudrot aparātu, kas varētu visu saskaitīt – piemēram, koku lapas!” paziņo „Latvijas zelta talantu” pusfinālists. Jāpiebilst, ka Deivids apmeklē arī mūzikas skolu, kurā iemācījies spēlēt akordeonu.

Kā izskaidrot zēna fenomenālās spējas? Ar fantastisku atmiņu, ko nekādā gadījumā nav veicinājis biezpiens (kā mēdz teikt), jo tieši tas un citi skābpiena produkti esot tie, kurus Deivids nevarot ciest visvairāk. Tā vismaz rakstīts viņa pieteikuma anketā šovam.

„Kā viņš māk „izskaitīt” to kalendāru, mēs nesaprotam neviens. Paskaidrot nevaram, jo arī viņš pats nevar to paskaidrot. Droši vien – vēl nav tas vecums, lai saprastu,” neziņā par zēna spēju avotu ir viņa vecāki.

Kalendāra dienu izskaitļošana ir viena no disciplīnām, kurā sacenšas pasaulē labākie cilvēki rēķinātāji, kuru smadzenes darbojas ātrāk par kalkulatoru. Zinātniekiem joprojām nav pārliecinoša izskaidrojuma tam, kādēļ daži cilvēki apveltīti ar tik fenomenālām rēķināšanas spējām un var, piemēram, dažu minūšu laikā galvā sareizināt skaitļus ar sešiem, astoņiem vai desmit cipariem, izvilkt daudzpakāpju saknes un pateikt, cik sekunžu ir 200 gados. Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka šie cilvēki matemātisku uzdevumu veikšanai izmanto ne tikai to smadzeņu apgabalu, kas atbild par rēķināšanu, bet arī daudzus citus. Piemēram, magnētiskās rezonanses aparātā skenējot rēķinātāja Skota Flensburga smadzenes, kurš piedalījās šovā „Cilvēki ar pārdabiskām spējām”, ārsti atklāja, ka tad, kad viņš prātā cenšas tikt galā ar divu daudzciparu skaitļu sareizināšanu, lielāko aktivitāti izrāda smadzeņu apgabals, kas atbild par motoriku jeb kustībām. Uzdevumu risināšanā iesaistās arī apgabali, kas atbild par vizuālo iztēli un telpas un vizuālo atmiņu. Tas apliecina to, kā savu domu procesu aprakstījuši daudzi rēķinātāji. Piemēram, Aleksis Lemērs, kurš pirms dažiem gadiem uzstādīja rekordu, izvelkot 13. pakāpes sakni no 200 ciparu skaitļa: „Kad es domāju par skaitļiem, reizēm es redzu filmu, reizēm teikumus. Es varu pārtulkot skaitļus vārdos. Tas man ir ļoti svarīgi – atslēga ir pārveidot atmiņas fragmentus kaut kāda veida struktūrā. Es redzu attēlus, frāzes, darbības. Tas ir ļoti taustāmi, sajūtami. Man ir asociācijas starp vietām un cipariem. Dažas vietas ir izdomātas. Es cenšos tās mainīt, lai nesajauktu skaitļus.” Cits rēķinātājs Daniels Tamets teicis, ka viņš katru ciparu „redz” savādākā krāsā un formā, un katra paveiktā darbība veido ainavu.

Papildu tam zinātnieki uzskata, ka rēķinātāji izmanto arī savu ilglaicīgo atmiņu, kura ļauj saglabāt un aktīvi izmantot nozīmīgu informāciju vairākas stundas.

Ko iesākt rēķinātājiem

Varētu šķist, ka šādas brīnumainas rēķināšanas spējas diez vai ir dzīvē praktiski noderīgas. Taču ir daudzi slaveni matemātiķi, kuru spējas tika atklātas bērnībā un kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu ne tikai zinātnes attīstībā, bet arī citās jomās – piemēram, ekonomikā, statistikā un programmēšanā. Starp citu, gandrīz visu XX gadsimtu, kamēr elektroniskie skaitļotāji vēl nebija uzsākuši strauju attīstību, cilvēkus-rēķinātājus algoja daudzas nozīmīgas zinātniskas iestādes, piemēram, Nacionālā aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (NASA) un Eiropas kodolpētījumu organizācija (CERN).

Lūk, daži no pašiem ievērojamākajiem brīnumbērniem vēsturē.

XIX gs vācu matemātiķa un dabaspētnieka Johana Karla Fridriha Gausa māte bija analfabēte, bet viņš vairākus atklājumus matemātikas jomā izdarīja vēl kā pusaudzis, un savu nozīmīgāko darbu sarakstīja 21 gada vecumā. Viņa ieguldījums ir tik dažādās jomās kā skaitļu teorija, ģeodēzija, astronomija, optika un daudzās citās.

Indiešu matemātiķa Srinivasa Ramanudžana spējas tika atklātas, kad viņam bija 10 gadi, bet līdz 12 gadu vecumam viņš bija apguvis trigonometriju un 17 gadu vecumā veica patstāvīgu zinātnisko darbu.

Džons fon Neumans, kurš dēvēts par „pēdējo dižo matemātiķi”, sešu gadu vecumā atcerējās telefona grāmatu pēc redzes un dalīja galvā astoņciparu skaitļus. Viņš kļuva par matemātikas zinātņu doktoru 22 gadu vecumā un darbojās spēļu teorijas, kvantu mehānikas, ģeometrijas, ekonomikas, programmēšanas un statistikas jomās.

Viņiem varam būt pateicīgi par daudzām ierīcēm, kas atvieglo mūsu dzīvi ikdienā, un arī par to, ka cilvēce arvien vairāk atklāj un labāk izprot pasauli sev apkārt.