Zinātnieks: Latvijā nepieciešama pārdomāta industriālā politika

Eksperts aicina rīkoties "Latvijas nožēlojamās deindustrializācijas situācijā", jo brīvais tirgus vēl visu neatrisinās. Latvijas 14% rūpniecības īpatsvars ir daudz par mazu.

Viņš skaidro, ka ekonomikas attīstības politikas pieņemts dalīt horizontālajās un vertikālajās. Ja horizontālās politikas būtība ir veicinošu apstākļu radīšana vienādi visām industrijām, tad vertikālās būtība - kādu noteiktu nozaru papildu stimulēšana. Industriālās politikas jēdziens saistāms ar vertikālu politiku.

Lai arī mūsdienās rūpniecības īpatsvars vidēji ir mazāks nekā agrāk, pilnīga deindustrializācija ir nevēlama. Tas ir tādēļ, ka preces viegli tirgojamas visā pasaulē, savukārt no pakalpojumiem eksportēt var tikai nelielu daļu. Pietiekams rūpniecības īpatsvars nozīmē arī labu eksportspēju.

"Industriju zināmā mērā var salīdzināt ar augošu koku, kas aizsargājams mazotnē, bet vēlāk izaug tik varens, ka to nogāzt spēj tikai krietna vētra, tādēļ - sevišķi pēdējā laikā - kļuvis populārs tā saucamais jauno industriju jeb "infant industry" arguments. Dažās valstīs šī pakāpeniskā jauno industriju attīstība tikusi rūpīgi uzraudzīta un vadīta," norāda Turlajs.

Par kļūdainu industriālo politiku parasti pamatoti tiek atzīta vienkārša naudas dalīšana subsīdiju veidā dažiem uzņēmumiem - ar vai bez kādiem konkrētiem kritērijiem. Bieži vien tas var nozīmēt vienkārši iztērētu naudu un uzņēmumu īpašnieku atbalstīšanu, turklāt līdz būtiskai industrijas attīstībai dažos gadījumos var nemaz arī nenonākt.

Lielbritānijas un citu valstu piemēri parādījuši, ka pat ilgstoša līdzekļu injekcija vairs nekonkurētspējīgos uzņēmumos un industrijās, piemēram, šīs valsts it kā vēsturiski spēcīgajā kuģu būvē, tos neglābs. Turklāt šādu tiešu atbalstu bieži vien aizliedz arī Eiropas Savienības noteikumi.

Valstij dalot naudu, protams, vienmēr pastāv risks, ka tā var nonākt nepareizajās rokās, kā arī iespējams tīri netīši kļūdīties - valsts bieži vien izrādījusies diezgan neveiksmīga perspektīvo nozaru prognozētāja, atzīst ekonomists.

Viņš norāda, ka jau krietnu laiku ekonomisti pasaulē runā par "industriālo politiku 2.0" jeb jauno, uzlaboto, versiju.

"Kāda var būt veiksmīga industriālā politika? Pirmkārt, tajā nozīmīgu vietu ieņem izglītība. Ļoti svarīga ir tā saucamā trīspusējās sadarbības jeb "Triple Helix" pieeja: sadarbības veicināšana starp augstāko izglītību un zinātni un industriju ar valsts palīdzību. Par ļoti būtisku tiek atzīta arī pareiza neatkarīgu ekspertu paneļa veikta nākotnes nozaru prognozēšana jeb "foresight exercise"," skaidro eksperts.

Izcils labas industriālās politikas piemērs ir mums kaimiņos esošā Somija. Papildus izcilajai izglītības sistēmai, kas daudzos rādītājos bieži tiek atzīta par labāko pasaulē, somiem ir kāds ļoti interesants un atdarināšanas vērts instruments, kuru jau pārņēmuši igauņi. Tas ir "SITRA" - Somijas inovāciju fonds. To 1967.gadā nodibināja Somijas centrālā banka, piešķirot līdzekļus tā dibināšanai no savām rezervēm, ar mērķi attīstīt Somijas ekonomiku un tās starptautisko konkurētspēju.

1991.gadā fonds pārgāja parlamenta kontrolē. Fondam ir divas daļas - viena nodarbojas ar nākotnes perspektīvo industriju prognozēšanu ar kompetentu un neatkarīgu ekspertu palīdzību jeb "foresight exercise" un citu pētniecību, bet otra, izmantojot iegūtās prognozes, nodarbojas ar riska kapitāla investīcijām jaunu uzņēmumu pamatkapitālā perspektīvajās un svarīgajās nozarēs.

Fonda darbība izrādījusies veiksmīga, un tā ieguldījums Somijas ekonomikas attīstībā ir ļoti pozitīvs.

Jebkuras valsts attīstībai ļoti nozīmīgās riska kapitāla investīcijas "SITRA" veic ar gandrīz tādiem pašiem noteikumiem kā privātie peļņas motivētie riska kapitāla investori, iegādājoties uzņēmuma akcijas un vēlāk tās pārdodot.

Gandrīz identisks fonds "Arengufond", ieguldot tajā "treknajos" gados uzkrātos līdzekļus, 2007.gadā nodibināts Igaunijā. Par tā panākumiem vēl grūti spriest, jo pagājis pārāk maz laika, lai jaunajos un perspektīvajos uzņēmumos veiktās investīcijas jau varētu novērtēt, taču tā darbība līdz šim izrādījusies visai veiksmīga.

"Šiem industriālās politikas labās prakses piemēriem ar laiku varbūt vajadzētu sekot arī mums. Pareizi investējot līdzekļus, piemēram, riska kapitāla veidā, tos iespējams atgūt ar uzviju - papildus ekonomikai dotajam labumam un nodokļu ieņēmumu pieaugumam," uzsver Turlajs.