Nodokļu konsultanti iesaka nesteigties ar nulles deklarāciju iesniegšanu

Kā raksta "Dienas Bizness", lai arī 1.martā sākas tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšana, tomēr nodokļu konsultanti iesaka ne tikai rūpīgi izvērtēt savu mantisko stāvokli, bet arī nedaudz nogaidīt ar to iesniegšanu, jo, visticamāk, tiks labotas procesā atklātās kļūdas un neprecizitātes.

Šāds ieteikums tiek pamatots ar to, ka pērn Saeimā pieņemtajā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā ir daudz balto plankumu, kuru novēršanai būtu vajadzīgi vēl Ministru kabineta papildu noteikumi par šī likuma normu piemērošanu.

Arī aptaujātie uzņēmēji, atzīstot, ka būs jāiesniedz nulles deklarācija, tomēr nekavējoties iesniegt šādu dokumentu vēl nesteidzas. Tas tiek skaidrots ne tikai ar to, ka ir vajadzīgs rūpīgi iepazīties ar visiem skaidrojumiem, bet arī izvērtēt savu mantu un paraudzīties, kā ar šo ļoti svarīgo dokumentu aizpildīšanu sokas citiem. Tāpat tiek norādīts, ka šādam dokumentam ir būtiskas sekas, jo privātie aizdevumi un aizņēmumi līdz šim tomēr neesot bijuši jādeklarē.

"Lai arī likums ilgstoši tika gatavots, tomēr tajā ir daudz strīdīgu, dažādi interpretējamu normu, kuras katrs var izprast atšķirīgi, un arī deklarāciju pieņēmējiem - nodokļu administrācijai - taču šis 2,5 mēnešus garais sagatavošanās termiņš ir bijis pārāk īss, jautājumu ir daudz, tāpēc pat labāk būtu nogaidīt ar tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanu līdz maijam," iesaka Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Viņaprāt, tuvākā mēneša laikā tomēr būtu jāpieņem īpaši valdības noteikumi, kuri detalizēti skaidrotu likumu un novērstu šaubu un aizdomu ēnu par interpretācijas atbilstību likumam.

"Nulles deklarācija ir ļoti būtisks konkrētā cilvēka mantiskā stāvokļa apraksts, tāpēc pret to būtu jāizturas ar ļoti lielu rūpību un uzmanību, lai vēlāk nebūtu jānožēlo, ka nodokļu administrācija uzdod kādus papildu jautājumus par ienākumu neatbilstību izdevumiem vai veic kādus uzrēķinus," uzsver Dābols. Trīs mēneši - līdz 1.jūnijam - ir pietiekami garš deklarācijas iesniegšanas termiņš, ja vien zina, kas un kā pareizi jādeklarē.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šādu deklarāciju iesniedzēju skaits būs vairāk nekā 70 000, taču precīzi to patlaban neviens neņemas prognozēt.

Dābols atzīst, ka nulles deklarācijas forma Latvijā būtībā eksistē jau kopš 2000.gada, tikai tā tiek dēvēta par papildu deklarāciju, ko nodokļu administrācija prasīja aizpildīt fiziskajām personām, kuras tika auditētas vai citādāk baudītas sakarā ar kādiem to darījumiem vai arī ienākumu un izdevumu atbilstības novērtēšanai. Jāņem vērā, ka personām, kuras legāli saņem mazu algu, bet regulāri iemaksā savā bankas kontā caur bankomātiem ievērojamas naudas summas, var nākties pēc VID prasības pildīt šādas papildu deklarācijas.

Nodokļu konsultants atzīst, ka Latvijas sabiedrībai kopumā nav priekšstata, kam ir un kam nav jāraksta tā dēvētā nulles deklarācija.

"Labs piemērs ir nepabeigta jaunbūve, kura atrodas uz konkrētajai personai piederoša zemesgabala, taču nav nodota ekspluatācijā, un kuras izveides vērtības noteikšanai var piemērot dažādas metodes un iegūt ļoti atšķirīgu vērtējumu - pats būvēju un pērku tikai materiālus, turklāt ceļu jau piecus vai desmit gadus," akcentē Dābols.

Viņš arī norāda, ka vislielākais klupšanas akmens un dažādās neskaidrības varētu būt vecākā gadagājuma cilvēkiem. "Nodokļu administrācijai ir metodiskie norādījumi par nulles deklarāciju aizpildīšanu un arī skaidrojumi kam, kā un kas jādara, tomēr tas vēl negarantē, ka cilvēki, kas strādās ar šo deklarāciju iesniedzējiem un tos konsultēs, visu būs sapratuši pareizi," akcentē Dābols.

Viņš arī atzīst, ka pienākums pildīt deklarācijas attiecas uz visiem parādniekiem - arī tad, ja aizņēmums ir veikts no privātpersonas un tā neatmaksātais apmērs pārsniedz 10 000 latu, savukārt nekas nav teikts par kredītu galvotājiem, kuri situācijā, kad parādnieks nespēj pildīt savas saistības, stājas viņu vietā.

Tāpat jautājums ir par uzņēmējiem, kuram pieder 100% uzņēmuma kapitāldaļu ar nominālvērtību 2000 latu, bet viņš kā privātpersona ir devis komercķīlas bankai, lai viņa uzņēmums saņemtu kredītu, kas pārsniedz 10 000 latu.

"Arī jautājumi par zelta monētu vērtību - ja raugās pēc būtības, tad tie jādeklarē tad, ja to iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu, taču tikpat labi var norādīt arī to pašreizējo vērtību un, kura būs pareiza, to īsti šodien nemaz nevar pateikt," uzsver Dābols.

Viņš arī nenoliedz - vēl pastāv risks, ka minētā likuma normas var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka darbinieki, kuriem tiks iesniegtas nulles deklarācijas, iesniegto informāciju neizmantos citiem mērķiem, laikrakstam bažas pauž uzņēmējs Kirovs Lipmans. Viņš nav pret deklarāciju iesniegšanu, taču procesam ir jābūt drošam, lai izvairītos no iespējamiem jutīgas informācijas noplūdes riskiem, kas varētu skart nulles deklarācijas iesniedzējus.