Piesargies dzert un jārēties uz ielas! Tevi vēro!
Vairāk nekā 60 videokameru ik dienu novēro Rīgu. Pašvaldības policisti postenī septītajā stāvā, vienā namā ar Krievu drāmas teātra aktieriem, diennakts režīmā uzmana pilsētas ielas un tuneļus.
Iesākumam stāstiņš no dzīves — sēž divi vīri Grīziņkalna virsotnē, vēlā, jau tumšā rudens vakarā, bet vēl ir gana silts, lai iemalkotu alu parkā uz soliņa. Viens no viņiem ar smaidu atceras: „Pēkšņi jūtu, ka uz mani it kā skatās. Paskatos apkārt, paveros augšā — tur kamera! Nez kāpēc man nostrādāja intuīcija, un bundžas žigli nobēdzinājām krūmos. Un uzreiz pēc tam kalnā uzskrien divi aizelsušies pašvaldības policisti.”
Pērn nepaveicies vairāk nekā 300 iedzērājiem
„Kur ir?” — tāds bijis kārtības sargu jautājums, domājot monitorā redzētās, bet nu izgaisušās alus skārdenes. Rīgā taču aizliegts pat pārvietoties pa ielu ar atvērtu alkohola iepakojumu, tomēr padarīt neko nav varējuši, ja jau pārkāpēji nav pieķerti „pie rokas”. „Aizejot tikai mums palūdza tās bundžas savākt, nevis atstāt kaut kur mētājamies, ko arī izdarījām. Galu galā, alus vēl bija iekšā,” piebilst policijas video „aktieris”. Kopš tā laika viņš un otrs līdzdalībnieks uzmanās — ja nu atkal novēro.
Galvaspilsētā, it īpaši centrā, iespēja iekļūt „dokumentālajā kino” ir visai liela. Pērn ar videonovērošanas palīdzību Pašvaldības policija fiksējusi 352 gadījumus, kad neatļautā vietā lietots alkohols. Iedzeršana uz ielas gan nav briesmīgākais pārkāpums, katrai bundžiņai pakaļ policisti tomēr neskrienot. Kopumā pagājušajā gadā laikā Rīgas Pašvaldības policijas video novērošanas centrs fiksējis 2034 dažādus pārkāpumus, tostarp 280 konfliktsituācijas uz ielām.
Visu diennakti Rīgu novēro četri līdz pieci kārtībnieki. Videonovērošanas centrs atrodas Krievu drāmas teātra nama augšstāvā, katrs policists veras monitorā, kas vienlaikus rāda desmit kameru „vērojumus”.
Var pārslēgties arī uz citām kamerām, ja nepieciešams, var pārņemt vadību un tās grozīt gluži kā datorspēlē, attēls izvelkams uz lielāka ekrāna. Viens kārtībnieks pie monitoriem var aizstāt pat 16 policistus ielās — galvenais ir laikus pamanīt un paziņot patruļai.
„Videonovērošanas centrs darbu uzsāka 2005. gadā tikai ar piecām kamerām, un jau togad fiksēti 1120 likumpārkāpumu, no tiem 59 noziegumi,” žurnālam „Degpunktā” stāsta Rīgas Pašvaldības policijas Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Jevgeņijs Platais. Sešos gados šādi pamanīts jau ap 11 000 pārkāpumu — gan kautiņi, zādzības un laupīšanas, gan iedzeršana vai grafiti zīmēšana nevietā.
Tagad šā centra pārziņā ir vairāk nekā 60 kameru, un būs vēl. Brīvības pieminekļa laukums, Kaļķu iela, Rātslaukums, Marijas un Merķeļa ielas krustojums, Stacijas laukums, apkārtne pie autoostas, Valdemāra iela pie kanāla — šīs un citas vietas ir labi apskatāmas policijas monitoros. Var pat ieskatīties, vai šajā brīdī cauri „Stockmann” vai autoostas tunelim nedodas kāds paziņa.
Lielākoties kameras uzstādītas centrā, bet ir arī Ķengaragā, Maskavas un Prūšu ielas krustojumā, Katoļu un Kalupes ielas krustpunktā, Sarkandaugavā, Imantā pie 4. tramvaja galapunkta, Uzvaras parkā Pārdaugavā, Bolderājā. Starp citu, kopumā Rīgā pašvaldība ir uzstādījusi ap 1000 kameru — pie savām iestādēm un uzņēmumiem, no tām 750 kameras ir pie izglītības iestādēm.
Videonovērošanas centrs ir pieslēgts 19 skolām, inspektore Jeļena Šepere rāda ekrānā 19. vidusskolas kāpnes Bolderājā, 32. vidusskolu Maskavas forštatē un citas. Ja bērni sakausies vai apzīmēs sienas, varēs paziņot skolā dežurējošam policistam.
„Garlaicīgi nav,” smej kārtībnieks Jānis Zemītis. „Protams, šis darbs prasa lielu koncentrāciju, un ne katram padodas,” atzīst Platais. Maiņa kopā ar pusdienas pārtraukumu ilgst 12 stundas, daži policijas vērotāji gan atzīstot, ka pēc tam mājās skatīties televizoru neesot ne mazākās vēlēšanās — atskatījušies jau darbā „realitātes šovu”.
Policijas video: Britu tūristu izklaides Rātslaukumā
Realitātes šovs no tuneļa
Šajos gados policijas video arhīvā iekrājies ne mazums kriminālu epizožu. „Kautiņi Vecrīgā notiek regulāri, ļoti bieži pie makdonalda,” atzīst Platais, rādot datora monitorā kadrus no Kaļķu un Vaļņu ielas krustojuma. Jaunieši nikni brūk cits citam virsū ar dūrēm un kājām, jezgā apgāž tirgotājai vāzes ar ziediem, pēc pusminūtes ierodas policisti.
Iemūžināts ir 2010. gada 18. marta incidents, kad sadzēries celtnieks gaišā dienas laikā ar „Mitsubishi Pajero” gandrīz taranēja Brīvības pieminekli. Par laimi, pārbraucis pirmajam pakāpienam, viņš apstājās. Braucēja elpā bija vairāk nekā 1,5 promiles. Huligāns Eduards Gabrjunas raidījumam „Degpunktā” atzina, ka tā nebija nejaušība, bet protests pret situāciju valstī: „Es gribēju sadauzīt šo Brīvības pieminekli, bet ieraudzīju puķes un apstājos. Tas ir vienīgais, kas mani apturēja.”
Ārzemniekiem iepaticies kāpt uz pieminekļa tēlu pakājes un fotografēties, daži pamanās uzrāpties uz skulptūru galvām. „Augstums ir diezgan liels, var nokrist,” saka Platais.
Policista brīdinājums ir vietā — pērn aprīlī šādas izklaides nepatīkami (bet taisnīgi) beidzās kādam beļģu tūristam. Viņš uzrāpās uz pieminekļa apmales, lai nofotografētos, un, lecot lejā, lauza kāju. Turklāt šī liksta neiežēlināja pašvaldības policistus, kas beļģim par sīko huligānismu piemēroja 250 latu naudas sodu.
Kāpelētāji tomēr nav tas ļaunākais, nepatīkami ir pieminekļa apgānītāji, kas slēdz derības un čurā. Noķer visus, to viņi nav spējuši apjēgt, ka pieminekli novēro un tuvumā vienmēr ir patruļa. Parasti vainīgie ir britu tūristi, novembra sākumā par šādām izdarībām aizturēts amerikānis.
„Vieglāk nokārtoties parkā, bet droši vien viņus filmē vai ir noslēgtas derības,” komentē Platais. Šie Latvijas „viesi” mēdz nogaidīt, kad policijas patruļa aiziet „Laimas” pulksteņa virzienā, ja nebūtu kameru, viņi tiktu sveikā cauri. Kopumā pērn aizturēti 137 nevietā čurātāji.
Visus ierakstus glabā mēnesi, ilgāk — ja tie vajadzīgi izmeklēšanai. Pērn 125 videomateriāli nodoti Kriminālpolicijai un citām tiesībaizsardzības iestādēm. Tas palīdz noskaidrot, ko kurš ir darījis, nododot tiesai zagļus un laupītājus, ļoti bieži šādi atmaskoti pie rokas grūti noķeramie kabatzagļi. Nesen netālu no Centrālās stacijas nočiepts žogs, arī te palīdzējusi videonovērošana. Citā reizē pamanīts, ka garnadzis zog automašīnai dekoratīvās disku uzlikas. Ļoti liels darbs bija pēc Vecrīgas grautiņiem 2009. gada 13. janvārī. Ne jau visus vandaļus aizturēja uzreiz, daudzus Valsts policija atrada pēc kameru ierakstiem vēlāk.
Ne jau tikai zagļus un huligānus šādi var notvert. Cilvēki piedzeras vai varbūt kādam kļūst slikti ar sirdi, bet policists, redzot uz ielas guļošo, izsauc palīdzību, citādi nelaimīgais var arī nosalt.
Vai arī šāds gadījums — 20. oktobrī ap pulksten pieciem no rīta Videonovērošanas centra darbinieki pamanīja, ka Šķūņu un Kaļķu ielas krustojumā guļ cilvēks. Nelaimīgais bija piekauts ārzemnieks, un, pateicoties novērošanai, viņu pamanīja, izsauca policiju un nogādāja slimnīcā. Noskaidrots arī, ka konflikts bijis ar Latvijas pilsoni, kurš nodots Valsts policijai.
Gadās, ka ļaundari mēģina sabojāt kameras, taču tās ir pietiekami augstu, dauzoņa ar savām izdarībām iekļūst kadrā, un viņa pūles ātri pārtrauc policija. Platais demonstrē ierakstu no autoostas tuneļa, kur ziemā ap puspieciem no rīta divi brašuļi spārda sienas, viens lepni nostājas zem kameras un laiž strūklu, pēc tam mēģina dauzīt kameras stikla kupolu, kas, par laimi, ir ļoti izturīgs. Ārā mīnus divdesmit grādu sals, bet tas viņiem nav traucēklis. Pēc pusotras minūtes abus huligānus no divām pusēm ielenc un sagūsta patruļa.
Rīgā paredzēts uzstādīt jaunas kameras, kas gan ir sarežģīts process un ne tikai tehniski, jo ir jāsaskaņo ar namu īpašniekiem. „Kā jau teicu, ejam ārā no Vecrīgas, no centra,” uzsver Platais.
