LTV operatori draud ar streiku

„Latvijas Televīzijas rīcībā nav informācijas par to, ka būtu gaidāms LTV operatoru streiks,” šādu atbildi Kasjauns.lv saņēma no LTV pašreklāmas redaktora Jāņa Kalves.

Daudz informētāki ir paši operatori, kuri grib atgūt pie algas iepriekš noņemtos 15%, pašlaik viņi saņemot 2,60 latu par stundu „uz rokas”. Turklāt ir ierobežotas iespējas strādāt. „Drīkstam nostrādāt valstī atļautās 160 līdz 170 stundas mēnesī, decembrī jābūt pa nullēm, jo virsstundas ņemt nevar. Pēdējo mēnesi bez naudas sēž mājās,” stāsta LTV operators, kurš vēlas palikt anonīms. Vēstulē vadībai operatori norāda, ka kopumā viņu ienākumi samazinājušies par 50%. Lai nemirtu badā, operatori piestrādā citās televīzijās, neviens lielais šovs komerckanālos nenotiekot bez viņu līdzdalības.

Nav naudas – tāda esot LTV vadības atbilde, kāpēc nevar samaksāt. Viens no argumentiem esot Krājbankā palikušie vairāk nekā 200 000 latu.  Streiks varēja notikt jau 18. februārī, tomēr pagaidām televīzijas arodbiedrība ieteikusi ar streiku pagaidīt, vispirms risināšot pārrunas ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un LTV vadību.

Iepriekš LTV operatori saņēmuši trīs latus par stundu. „Mums maksā par pusi mazāk, salīdzinot ar komerckanāliem,” saka Kasjauns.lv avots.  LTV ģenerāldirektora Edgara Kota attieksmi viņš raksturo īsi: „Nekāda.” Ieinteresētība neesot jūtama, arī radošajā ziņā vērojama lejupslīde: „Nekur nevaram braukt, jo naudas nav, bet cik tad var rādīt runājošās galvas? Ir tāda bezcerība.”

Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Gints Grūbe Kasjauns.lv apstiprina, ka televīzijas arodbiedrība izteikusi vēlmi tikties ar NEPLP. Padome arī pirmdien saņēmusi vēstuli no LTV ģenerāldirektora Edgara Kota, kurā lūgts panākt papildus līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta sabiedriskajai televīzijai. Piektdien plānota tikšanās ar LTV vadību, un viens no apspriežamajiem jautājumiem būs televīzijas finanšu plānošana.

Vēstulē NEPLP Kots atgādina, ka pērn 20. oktobrī LTV vērsās pie iepriekšējā padomes sastāva, norādot, ka pēdējos gados valsts budžeta dotāciju vairākkārtējas samazināšanas rezultātā pieņemti smagi lēmumi. 2009. gadā LTV darbinieku skaits samazināts no 551 līdz 459, bet 2010. gadā atlikušajiem par 15% samazināts atalgojums. Lai labotu situāciju, LTV vadība lūdz papildus piešķirt 795 000 latu.

Jāatgādina, ka LTV operatori solīja streikot arī 2006. gada 1. oktobrī, pieprasot vadībai viest skaidrību par algām. Toreiz Ziņu dienesta operatoru alga pirms nodokļiem bija trīs lati par stundu — kopā ar pamatalgu un autoratlīdzību. Streiku draudēja izraisīt vēsts, ka viņiem noņems autoratlīdzību. Kots skaidroja, ka Valsts kontrole algu sistēmu novērtējusi kā nelikumīgu.

Tomēr solījumi streikot nieks vien ir, salīdzinot ar notikušo pagājušā gada septembrī, ko aprakstīja Kasjauns.lv – kādā darbadienas pēcpusdienā LTV ģenerāldirektora kabineta priekštelpā esot ieradies iereibis televīzijas elektriķis ar ieslēgtu elektrisko zāģi rokās. Amatnieks draudējis izrēķināties ar Kotu, kurš gan kabinetā neatradās, incidents beidzies ar sabojātām durvīm un citu darbinieku izbīli. Arī tad Kots apgalvoja, ka nekas tāds nav bijis, kamēr citi LTV darbinieki to Kasjauns.lv apstiprināja. Interesanti, ka Kots simtprocentīgi noliedza vien to, ka jandāliņa „autors” būtu elektriķis, un atzina, ka no darba viņš nav atbrīvots.