Krievu bērnudārzniekiem latviešu valodu māca tikai 12 minūtes dienā

Lai bērniem iemācītu runāt latviski, ar viņiem latviešu valodā jārunā ievērojami vairāk. Krievu bērnudārzos trīsgadniekiem latviešu valodas nodarbības ilgst tikai 12 minūtes dienā – šāda informācija izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur sprieda, kā panākt, lai nelatvieši latviešu valodu apgūtu jau no mazotnes, raksta „Latvijas Avīze”.

Izglītības un zinātnes ministrijas gan sagatavo izglītības paraugprogrammas mazākumtautību bērnudārziem, taču, kuru programmu īstenot un kā mācīt latviešu valodu, izvēlas pati izglītības iestāde, ņemot vērā vecāku pieprasījumu.

Rīgas domes deputāts Elmārs Vēbers uzskata, ka par latviešu valodas apguvi bērnudārzos tiek „uzburta rožaina aina” un patiesībā valsts valodas apguve ir formāla. Trīsgadniekiem, kad bērni visveiksmīgāk apgūst valodu, latviešu valodas nodarbības ilgst tikai 12 minūtes. Četrgadnieki latviešu valodai velta vien 20 minūtes. Šādas nodarbības notiek tikai divas vai trīs reizes nedēļā. „Ar šādu nodarbību apjomu latviešu valodas apguvi nav iespējams nodrošināt,” uzsver Vēbers.

Rīgā nav bērnudārzu, kuru apmeklē tikai latviešu bērni

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane gan bilda, ka, apmeklējot krievu bērnudārzus, pārliecinājusies, ka mazuļi tajos „diezgan brīvi” runā latviski.

Daļa cittautiešu savus bērnus sūta latviešu bērnudārzos. Piemēram, Rīgā patlaban neesot tādu bērnudārzu, kurus apmeklētu tikai latviešu bērni. Mazākumtautību bērnudārzos pirmsskolas izglītību apgūst vien 26 procenti bērnu.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas lektore Inese Freiberga saka, ka vislabāk valodu uztver tieši divus līdz trīs gadus vecie mazuļi. Taču bērni valodu viegli apgūst vien tad, ja dzird to regulāri. Patlaban latviešu valodas nodarbībām atvēlēts tik maz laika, ka no tām nav reālās jēgas.

Freiberga uzsvēra – divu valodu vienlaicīga apguve netraumē bērnu, bet gan veicina viņa intelektuālo attīstību. Tāpēc ir iespējams jau no mazām dienām apgūt gan dzimto, gan valsts valodu.

Toties Rīgas domes Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis teica, ka šāda situācija izveidojusies pedagogu trūkuma dēļ. „Lielākā problēma mazākumtautību bērnudārzos ir pedagogu latviešu valodas lietojums. Lielākoties viņiem nav pietiekami labas latviešu valodas zināšanas,” atzina Balamovskis.

Deputāti iestājas tikai par latviešu bērnudārziem

Nacionālās apvienības Saeimas deputāte Vineta Poriņa teica, ka tagad ir piemērots laiks pārejai uz pirmsskolas izglītību tikai latviešu valodā, jo „beidzot jāveidojas vienotai sabiedrībai”. Mācības krievu valodā bija pretimnākšana cittautiešiem, bet jāsaprot, ka tas ir pārejas posms, kam laiks beigties. Lai visos bērnudārzos ieviestu mācības latviski, nepieciešams veidot ekspertu darba grupu, mainīt likumus, kā arī strādāt ar vecākiem un sabiedrību, lai skaidrotu ieguvumus no latviskās izglītības.

Janīna Kursīte („Vienotība”) piebilda – trešdaļā bērnudārzu nodrošināt mācības mazākumtautību valodā būtu liels slogs arī ekonomiski krietni attīstītākai sabiedrībai. „Ja Latgalē ir tik daudz krievu bērnudārzu, mēs nekad „nedabūsim” latvisku Latgali. Ja bērns visu laiku ir krieviskā vidē, viņam rodas ilūzija, ka te nav Latvija,” viņa uzsvēra.

* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informācija liecina, ka latviešu un mazākumtautību bērnudārzu skaits lielākajās pilsētās un novados būtiski atšķiras. Tā republikas nozīmes pilsētās kopumā ir 77 krievu, 155 – latviešu, 11 – citu tautību un 65 – jauktie bērnudārzi. Daugavpilī ir 15 krievu, pieci latviešu, septiņi jauktie un divi citu tautību bērnudārzi. Novados (izņemot Pierīgas novadus) ir 447 latviešu un tikai 15 krievu bērnudārzi.