Ždanoka un Zurofs noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. FOTO

Ziedu nolikšanā kopumā piedalījās apmēram 15 cilvēku. Pasākums noritēja mierīgi.

Kuzins vēlāk žurnālistiem paskaidroja, ka ziedi nolikti nacisma un holokausta upuru piemiņai. Viņš neesot pret to, ka šajā dienā tiek pieminēti kara laika cīņubiedri, taču tam, viņaprāt, ir paredzēta Lestene un Brāļu kapi. Kuzins klāstīja, ka 16.marts "bojā Latvijas tēlu pasaulē".

Savukārt Zurofs žurnālistiem norādīja, ka latviešu leģiona vīri "nav nekādi varoņi, ko publiski slavināt". Lai gan latviešu leģions nav bijis iesaistīts holokausta noziegumos, starp leģionāriem bijuši atsevišķi cilvēki, kas jau pirms nonākšanas leģionā līdzdarbojušies ebreju slaktiņos. Tāpēc neesot pieļaujams, ka leģionu piemiņa tiek godināta publiskos pasākumos.

Jau vēstīts, ka Rīgā leģionāru atceres dienā piektdien gandrīz vienlaikus notiks trīs konfrontējoši pasākumi ‒ aptuveni vienā laikā notiks organizācijas "Daugavas vanagi Latvijā" gājiens un aktīvista Ulda Freimaņa pasākums, pieminot leģionārus, kā arī ar šiem pasākumiem konfrontējoša biedrības "Apvienība pret nacismu" sapulce.

Lai neizceltos nekārtības konfrontējošo pasākumu dēļ, piektdien sabiedrisko kārtību nodrošinās 1200 policistu.

16.marts ik gadu izraisa plašu rezonansi, jo šajā dienā tiek pieminēti Latvijas leģionāri. Bijušie leģionāri ir dienējuši nacistiskās Vācijas formējumā "Waffen SS", kuru Nirnbergas tribunāls nav atzinis par kara noziegumus pastrādājušu organizāciju. Tomēr ārvalstīs viņus dažkārt dēvē par bijušajiem esesiešiem. Lai gan oficiāli "Waffen SS" bija brīvprātīgo formējums, faktiski vairākums tur dienējušo tika mobilizēti piespiedu kārtā.

Minētā iemesla dēļ vairākas antifašistiskās organizācijas uzskata, ka ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa tādējādi ir nacisma slavināšana.

Latvijas Ārlietu ministrija norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo saskaņā ar 1907.gada Hāgas konvenciju okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika lietots, lai apietu šo konvenciju.

Par izvairīšanos no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk ‒ nāves sods. Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos un bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti un saņēma pelnīto sodu, klāsta ministrija.  

Tieši 16.martu par leģionāru atceres dienu 1952.gadā izvēlējās "Daugavas vanagi", taču pašlaik Latvijā 16.marts nav oficiāla piemiņas diena.