Ar šnicelēm un „semočkām” svin „Trīnes grēku” pirmizrādi. FOTO
Ar belašiem, saulespuķu sēklām, šnicelēm un mazsālītiem gurķiem piektdien Dailes teātrī svinēja „Trīnes grēku” pirmizrādi, pārspriežot, cik daudz no Blaumaņa gaidījuši lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna veikumā un nesagaidījuši.
Ieskats izrādē „Trīnes grēki”
Publicitātes nolūkos jau labu laiku iepriekš iesildījušās Centrāltirgū, pārdodot ābolus, aktrises Mirdza Martinsone un Lilita Ozoliņa kopā ar kolēģiem nu tirgus gaisotni radīja uz Dailes teātra skatuves izrādē „Trīnes grēki”. Arī pirmizrādes ballīte ēdienkartes ziņā noritēja kā tirgus paviljonā. Protams, kā padomju laikos, kad šnicele likās bezgala garda, cīsiņi – neatkārtojami, belaši un saulespuķu sēklas – neaizstājami.
Pirmizrādes viesi nekavējās apspriest lietuviešu režisora skatījumu uz Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Komentāri bija dažādi, sākot ar vilšanos, ka no cerētā „blaumanisma” nav bijis ne vēsts, un beidzot ar uzslavām iemīļotajiem aktieriem. Pats režisors Atkočūns uzrunā norādīja, ka Blaumanis ir aktuāls visos laikos un apbrīnojami pielāgojams jebkuram laikmetam un situācijai, ko viņš arī izmantojis.
Bet, baudot pirmizrādes cienastu, aktieri un viesi bija vienisprātis, ka Dailes teātra kafejnīcas pavāri pastrādājuši godam.
„Trīnes grēki” pirmizrādes ballīte
