Šonedēļ sievietēm jākāpj uz jumtiem izsaukt pavasari

Šonedēļ ir daudz svētku, kas atbilst arī mūsu platuma grādiem un tradīcijām – 27. martā tiek atzīmēta Starptautiskā Teātra diena, bet svētdien, 1. aprīlī, kristīgā baznīca svinēs Palmu svētdienu jeb Pūpolsvētdienu, tā pieminot Jēzus Kristu triumfālo ieiešanu Jeruzālemē tikai dažas dienas pie pirms viņa sišanas krustā. Tāpat 1. aprīlis jau izsenis zināms kā Joku diena, atceroties to, ka 1582. gadā Romas pāvests Gregors pārnesa Jaunā gada iesākumu no 1. aprīļa uz 1. janvāri. Tā nu tagad 1. aprīlī tiek apsmieti un izjokoti visi tie, kuru senčos ir radinieki, kuri arī pēc 1582. gada kaut vai vienreiz mūžā ir centušies Jaungadu nosvinēt 1. aprīlī.

Jāteic, ka 1. aprīlī sevišķi jāuzmanās no jaunāko ziņu izplatītājiem, jo tās mūs var pamatīgi samulsināt. Savulaik 1. aprīlī miljoniem cilvēku noticēja ziņai, ka apgāzies Pizas tornis, atklāti lidojošie pingvīni, Londonas centrā nosēdies NLO un pī skaitlis vienkāršots no 3,14 uz 3.0.

Bet šonedēļ ir vēl citas pieminamas un svinamas dienas:

Skandināvijā, sevišķi jau Zviedrijā un Dānijā, trešdien, 28. martā ir leģendārā vikingu karaļa – nacionālā varoņa Ragnāra Lodbroka dienu, kurš zviedru un dāņu zemēs valdīja 9. gadsimtā. Šajā dienā vikingu pēcteči iedzer par godu Lodbrokam un lasa senās zviedru sāgas. 28. martā skandināvi svin drošsirdības un vīrišķības dienu.

Mēs jau arī varam 28. martā pamieloties pie kāda zviedru galda, tikai nedrīkst aizmirst, ka mums Ludborgs diez ko godā nebūtu jāceļ. Latvijas vēsturē viņš iegājis ar to, ka ap 840. gadu vadīja trīs dāņu vikingu karagājienus uz Baltijas zemēm. Savukārt 845. gadā Lodborgs iekaroja un okupēja Parīzi un izpostīja visu Rietumfranciju. Tā nu pagāns, kurš sevi bija pasludinājis par skandināvu dieva Odina pēcteci, lika drebēt daudzām Eiropas tautām.

Piektdiena ir īstas vīrišķības diena, jo 30. martā no saules lēkta līdz rietam zoroastrisma piekritēji atzīmē Uguns svētkus, ko svin tikai vīrieši. Šajā dienā vīriešiem ir jāizdedzina uguns lāpas un jāēd tikai „rupja pārtika”, kāda piedienas vienīgi kara lauka virtuvei. Tiem, kuri šo dienu grib atzīmēt pēc visiem priekšrakstiem, vēl galvā jāuzliek bruņucepure.

Sievām jākāpj uz jumtiem, jauniešiem jādzied (30. marts)

Savukārt tie, kuri nevēlas zināt, ko runāja Zaratustra, 30. martā var svinēt sievišķīgus svētkus, kā to nosaka senās slāvu mitoloģiskās tradīcijas. Šai dienā tiek godināta viena no divām slāvu dievībām – dzemdētāja Lada. Šī ir pavasara un Saules svētku diena.

Vai šī diena mūspusē ir populāra, varēsim gan redzēt, gan dzirdēt. Slāvu tradīcijas noteic, ka šajā dienā sievietēm jākāpj uz ēku jumtiem, kalniem un citām augstākajām vietām, jāpaceļ rokas pret debesīm un jāizsauc pavasaris. Savukārt jaunām meičām un puišiem jādzied par godu Ladai, kas ir mīlestības un laulību aizbildne.

Savi svētki šonedēļ ir arī visiem programmētājiem un no datora atkarīgajiem. Viņi pilnīgi oficiāli 31. martā visu diennakti var nosēdēt pie saviem datoriem un neviens viņiem par to nedrīkst pārmest. 31. marts ir pasludināts par Starptautisko rezerves kopiju izgatavošanas dienu (World Backup Day).

31. martā visiem, kuri lieto modernās tehnoloģijas – sākot no mobilā tālruņa un beidzot ar jaudīgu datoru, ir jāatminas, ka elektroniskos datus nedrīkst glabāt tikai vienā eksemplārā – vienā datu nesējā. Obligāti jābūt arī šo datu kopijām. Tā kā pārkopējiet gan savu tālruņa piezīmju grāmatiņu, diskos no datora ierakstiet ģimenes fotogrāfijas, uz cita datu nesēja pārkopējiet visu informāciju, kas glabājas jūsu datora cietajā diskā.

Ne par velti Starptautiskā kopēšanas diena ir noteikta 31. martā, jo dažādi „asprāši” starptautiskajā Muļķu dienā – 1. aprīlī ir iecienījuši globālajā tīmeklī palaist nāvējošus un jocīgus datorvīrusus.

Mājas Gariņa mošanās (1. aprīlis)

Senās slāvu tautas ticēja, ka 1. aprīlī no ziemas miega mostas mazie Mājas Gariņi, kuri mājām nes svētību un atbildīgi par to, lai mājas solis noritētu raiti. Tiem, kas nevēlas 1. aprīlī bez jēgas dzīt jokus vai dievnamos atzīmēt Palmu svētdienu, šajā dienā būtu jāparūpējas, lai mājas svētības devējs būtu labvēlīgi noskaņots.

Arī Mājas Gariņš tāpat kā cilvēki, pamodināti pēc cieša miega, sāk niķoties un nevēlas pamest silto migu, tāpēc viņš esot jāpielabina tāpat kā mazi bērni. Mājas Gariņi šai dienā jāucina un jāapčubina, citādi raudas un huligānisms no viņu puses garantēts. Tāpat Mājas Gariņš esot jābaro ar gardu putru, pienu un maizi, bet, lai viņam būtu labs noskaņojums, arī pašiem mājiniekiem jāuztur možs noskaņojums, jābūt priecīgiem un nav jāaizmirst arī par to, ka 1. aprīlī ir jājokojas.

Zinātkārajiem ģeogrāfijas cienītājiem 1. aprīlis ir īsta medusmaize. Viņi, ko svinēt var atrast jebkurā pasaules malā. Lūk, tikai dažas ierosmes:

* Savulaik – 1995. gadā Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs aprīļa pirmo svētdienu noteica par nacionālajiem svētkiem, kuru devīze varētu skanēt kā: „Ūdens lāse – zelta vērtē”. Šajā dienā turkmēņiem pasniedz ne tikai augstākos valsts apbalvojumus, bet arī viņus aicina domāt par to, kā Karakuma tuksnesi pārvērst par ziedošu lauku, bet Turkmenistānu padarīt par pasaulslavena kūrorta valsti.

* Tomēr daudz vērtīgāk 1. aprīlī būtu apdāvināties ar tulpēm un izzināt šo ziedu vēsturi, kura eiropiešiem noteikti ir „melnais plankums”, jo mēs nez kāpēc domājam, ka tulpju karaļvalsts ir Holande.

1. aprīlī Turcijā, Stambulā, sākas milzīgs tulpju festivāls. Paviesošanās Stambulā varētu pierādīt, ka Holandes tulpju festivāli vien tāda vārga atblāzma ir, salīdzinot ar Turcijas tulpēm. Katru gadu aprīlī Stambula pārvēršas par tulpju ziedu šedevru un kļūst par pasaules tulpju galvaspilsētu.

Eiropiešiem nenāktu par ļaunu atcerēties, ka tulpe ir Turcijas nacionālais zieds. Tikai pašās 16. gadsimta beigās turki tulpes atveda līdz Holandei, kura vēlākos gados tulpes „privatizēja”.

Tikai pavisam nesen – 2005. gadā – turki nolēma pasaulei atgādināt, ka īstā tulpju dzimtene ir meklējama Turcijā un Stambulu sāka pārvērst par tulpju pilsētu. Tulpes Stambulā 1. aprīlī sāk godināt ne tikai ar krāšņu dārzu izveidošanu, bet arī ar dažādiem festivāliem, koncertiem un izstādēm. Jāatgādina, ka sens turku ticējums teic, ka tulpes ziedā ir ieslēpta laime.

* Ceļojumu var turpināt uz Japānu, jo tur katru 1. aprīlī senā Uzlecošās Zemes galvaspilsēta Kioto sāk pierādīt pašreizējai galvaspilsētai Tokijai, kura ir īstā tradicionālo japāņu vērtību pilsēta. Kioto šajā laikā noteikti ir jāizbauda geišu sabiedrība, jo tur sākas Kioto geišu deju festivāls „Mijako odori” (tulkojumā no japāņu valodas – „Galvaspilsētas dejas”).

Japāņu geišu deja „Mijako odori”