Veikalos strauji pieaug pieprasījums pēc zaļajiem lociņiem un salātiem
Tā kā veikalos no marta sākuma pieejami vietējie svaigie gurķi, tradicionāli pieaug pieprasījums arī pēc siltumnīcās audzētajiem vietējiem lociņiem un lapu salātiem, intervijā atzina dārzeņu audzēšanas kooperatīva "Baltijas dārzeņi" pārstāve Kristīne Brunovska-Marinaki.
"Jau vairākus gadus 12 mēnešus gadā kooperatīva biedri siltumnīcās audzē zaļos lociņus. Ziemā pieprasījums pēc tiem nav īpaši liels, tomēr no marta tas pieaug ļoti strauji, jo sākas vietējo gurķu ražas laiks un cilvēki vairāk ēd zaļumus. "Mārupes" gurķi veikalos ir jau no 7.marta, bet tomātu raža kooperatīva siltumnīcās būs novācama 20.aprīlī," sacīja Brunovska-Marinaki.
Vienlaikus esot pieaudzis arī pieprasījums pēc vietējiem lapu salātiem. Zaļos salātus podiņos "Baltijas dārzeņu" biedrs SIA "Rītausma" piegādā veikaliem jau no janvāra. Apjomi, ko spēj producēt "Rītausma", ir apmēram 150 000 podiņu mēnesī.
Jautāta, vai kooperatīva biedri audzē arī pircēju vidū iecienītos agros redīsus un rukolu, agronome atbildēja noliedzoši.
"Esam atteikušies no to kultūru audzēšanas, kur ir liels roku darbs, jo ar pašreizējo valsts nodokļu politiku tam nav ekonomiska pamatojuma. Paanalizējām datus attiecībā uz darbaspēku nodokļiem un sapratām, ka nespēsim konkurēt ar ievesto produkciju. Ja maksājam algas un ar slimības lapām un atvaļinājuma naudām tikpat sanāk vēl arī nodokļos, tas ir nesalīdzināmi daudz. Ja Holandē, piemēram, pirmie 300 lati netiek aplikti ar nodokļiem, Latvijā jau pirmie 30 lati tiek aplikti ar nodokli. Ja uzņēmējs strādā "baltajā" ekonomikā, jārēķinās ar neadekvāti lielu nodokļu slogu," sacīja Brunovska-Marinaki.
"Baltijas dārzeņi" apvieno 16 dārzeņu ražotājus, tajā iekļauti arī septiņi siltumnīcu uzņēmumi - SIA "Mārupes siltumnīcas", SIA "Daugavkrasts", zemnieku saimniecības "Kliģēni" un "Liepziedi", SIA "Rītausma", SIA "Bušas" un SIA "Rīgas dārzeņi".
