Kultūra

Aicina piešķirt finansējumu bērnu grāmatām projektā "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa"

Jauns.lv

Paužot sašutumu un satraukumu par to, ka lasīšanas veicināšanas programmai "Bērnu un jauniešu žūrija" šogad Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) nav piešķīris finansējumu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs un LNB Atbalsta biedrība atklātā vēstulē mudina ilgtermiņā nodrošināt finansējumu šai programmai.

Aicina piešķirt finansējumu bērnu grāmatām projekt...

Vēstulē amatpersonām un atbildīgajām valsts institūcijām izklāstīta esošā situācija, aicinot atbildēt uz jautājumu, kāpēc ir pārtraukts finansējums lasīšanas veicināšanas programmai, informēja LNB Atbalsta biedrības pārstāve Sanita Kitajeva.

Tāpat vēstules autori aicina nodrošināt finanšu līdzekļus programmas darbībai ilgtermiņā un atbalstīt regulāru publicitātes kampaņu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos lasīšanas tradīciju nostiprināšanai sabiedrībā.

"Bērnu un jauniešu žūrija" ir valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programma, kas pastāv jau 11 gadus un bērnu vidū kļuvusi ļoti populāra. Programmā ik gadu iesaistījās un aktīvi lasīja no 13 000 līdz 17 000 bērnu. Šī programma nodrošināja, ka neatkarīgi no pašvaldību rocības katru gadu jaunajiem lasītajiem bibliotēkās bija pieejamas jaunākās un labākās bērnu grāmatas.

2009.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu lasīšanas kompetences pētījums liecināja, ka labi lasītāji 15 gadu vecumā Latvijā ir tikai 2,9%, kas ir zemākais rādītājs starp kaimiņvalstīm. Latvijas skolēniem sagādā grūtības konkrētas informācijas atrašana un atlase vienkāršākā vai sarežģītākā tekstā. Zēnu sasniegumi lasīšanā ir daudz zemāki par meiteņu sasniegumiem, un īpaši tas vērojams laukos.

Zemāks ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis nelabvēlīgi ietekmē skolēnu sasniegumus lasīšanā. Taču dažādas lasīšanas aktivitātes pozitīvi ietekmē lasītprasmi. Jo vairāk bērns lasa sava prieka pēc, jo labāki ir viņa sasniegumi, pauda Kitajeva.

Kopš pirmsākumiem "Bērnu un jauniešu žūrija" tikusi finansēta no valsts un pašvaldību līdzekļiem. Ekonomiskās krīzes laikā šis finansējums samazinājās, bet palīdzību sniedza LNB Atbalsta biedrība, īstenojot labdarības projektu "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa". Jau divus gadus bērnu grāmatu iegādei ziedot iespējams portālā "www.ziedot.lv", par labdarības projekta vēstniekiem kļuvuši daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. 2011.gadā LNB Atbalsta biedrība ziedojumos piesaistījusi 15 000 latu un palīdzēja visām bibliotēkām, kurām pašām bērnu grāmatām līdzekļu nepietika.

Projekts "Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa" var dot tūkstošiem bērnu iespēju lasīt, taču tikai ar ziedotāju atbalstu šāda mēroga programmu īstenot nevar, norāda projekta īstenotāji, atzīmējot, ka bērnu un jauniešu izglītībai jābūt valsts un pašvaldību prioritātei un uzdevumam.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Tiesībsarga birojam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, VKKF, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Vēstulē uzsvērta lasīšanas nozīme bērnu attīstībā, integrācijā un izglītībā un aicināts nodrošināt finansējumu turpmākai "Bērnu un jauniešu žūrijas" darbībai, uzsvēra LNB Atbalsta biedrības pārstāve.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja un programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" koordinatore Silvija Tretjakova, LNB direktors Andris Vilks, LNB Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Undīne Būde, Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja Renāte Punka, Latvijas Grāmatnieku ģildes priekšsēdētāja Vija Kilbloka, Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja Aija Janbicka, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Jurkāns, Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Leja, Latvijas skolu bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Inita Bertmane, Latvijas Lasīšanas asociācijas prezidente Sandra Kalniņa un citi.

LETA