Uz represētā statusu Latvijā - rekordliels iesniegumu skaits

Joprojām liels pieprasījums pēc politiski represētā statusa

Šogad ir stājušies spēkā grozījumi likumā „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, kas vairs šī statusa piešķiršanu vairs nedeleģē pašvaldībām, bet gan centralizēti vienai iestādei - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), raksta „Latvijas Avīze”.

PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis paironizē, ka šis pienākums pārvaldei tika teju vai uzspiests ar varu, turklāt mierinot, ka darba apjoms nebūšot liels – tikai 20 līdz 30 iesniegumi gadā. Taču 2011. gada otrajā pusgadā tika saņemti 117 iesniegumi, bet šā gada divos mēnešos jau 20 iesniegumi.

Izskatot šos iesniegumus, tikai 43 gadījumos politiski represētā statuss cilvēkiem pienācās, 42 iesniedzējiem tas atteikts, bet pārējie vēl atrodas izskatīšanas stadijā. Neviens atteikums pagaidām tiesā nav pārsūdzēts. Tas liekot secināt, ka daudzi, kas iepriekš pašvaldībās saņēmuši atteikumu, mēģina vēlreiz iegūt politiski represētā statusu, bet šoreiz jau citā iestādē.

Šobrīd par politiski represētās personas statusu visvairāk interesējas personas, kurām tuvojas pensionēšanās vecums – cilvēki meklējot iespējas pensionēties agrāk (represētajiem piešķirtie atvieglojumi paredz, ka viņi var doties pensijā piecus gadus agrāk, tas ir, jau no 57 gadu vecuma 62 gadu vietā).

Tie parasti esot represēto personu bērni, kas dzimuši vai nu izsūtījumā, vai jau Latvijā. Par to, kurus tieši uzskatīt par represētajiem, notiek diskusijas. Bet Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) vadītājs Gunārs Resnais gan uzsver, ka par represētiem varot uzskatīt vienīgi to izsūtīto personu bērnus, kas pasaulē nākuši Sibīrijā, nevis jau pēc vecāku atgriešanās Latvijā.

Viņaprāt, atbalstāms arī tas, ka tagad politiski represētā nosaukumu piešķir tikai viena iestāde – PMLP. Tas nozīmē, ka turpmāk tas vairs netiks dāļāts pa labi un pa kreisi, kā tas bijis agrāk, kad atbilstību politiski represētā statusam vērtēja pašvaldības, dažkārt to atvēlot „vienkārši labam cilvēkam”.

Resnais: „Politiski represētā statusa piešķiršana ir jāpārtrauc!”

Gadā apmēram 900 represēto dodas aizsaulē. Bet represētā apliecību no jauna saņem vidēji 150 iedzīvotāji.

Resnais arī bilst: „Mani aizvaino cilvēki, kas tikai tagad attapušies, ka ir represētās personas, bet neko nav darījuši visus šos 20 gadus. Tie lielākoties ir izsūtīto bērni. Uzskatu, ka viņi ir sarosījušies, sociālo labumu virzīti. Daži gan atrunājas – kamēr vecāki bija dzīvi, kaunējušies rakstīt iesniegumu. Tagad morālās atbildības saite pārtrūkusi un atklājas, ka cilvēku vairāk interesē dažādi atvieglojumi, galvenokārt pensija.”

LPRA valdes priekšsēdētājs atzina, ka labāk būtu vispār pārtraukt politiski represētā statusa piešķiršanu.

Šī gada sākumā Latvijā politiski represētā statusu bija ieguvuši 16 670 cilvēki kā no komunistiskā režīmā cietušie un 1896 cilvēki kā no nacistiskā režīmā cietušie. Pērn politrepresētā statusu no jauna ieguva 114 cilvēki, no tiem absolūtais vairākums – 108 kā padomju režīma represētie.

* pensijā drīkst doties piecus gadus agrāk;

* tiek nodrošināts papildu neapliekamais minimums iedzīvotāju ienākuma nodoklim;

 * atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim;

* bezmaksas medicīniskā aprūpe – nav jāmaksā pacienta iemaksa, par gultas dienu, par manipulācijām, izņemot par laboratoriskai izmeklēšanai ņemtu asins analīzi;

* reizi trijos gados pienākas bezmaksas sociālā rehabilitācija Jaundubultu sanatorijā;

* bez maksas var braukt tālsatiksmes un vietējās nozīmes vilcienos, starppilsētu un tālsatiksmes autobusos.