Anglijas latviešiem sāp, ka viņu bērni vairs nerunā latviski

Mančestras Latviešu skolas direktore un vietējās Latviešu biedrības viceprezidente Dzidra Noor Anglijas latviešu portālam anglobalticnews.co.uk saka: „Sāpīgi ir redzēt, ka mūsu bērni nezina vai pat nevēlas zināt latviešu valodu. Uzskatu, ka nekad nav par sliktu zināt vairāk valodu un tradīciju, jo mums, latviešiem, ir tik krāšņa kultūra.”

Viņa turpina: „Skoliņa mums notiek pagaidām reizi mēnesī, kur mācām latviešu literatūru, vēsturi, ģeogrāfiju, dažādu kultūru tradīcijas un rokdarbus. Mēs kopīgi svinam Lieldienas, Ziemassvētkus, kā arī citus svētkus, kuros atpūšas gan vecāki, gan bērni.

Man ir prieks darboties kopienas labā, jo redzu, ka skolas darbība gandarījumu sniedz kā bērniem, tā vecākiem. Bērniem tā palīdz apzināties savu identitāti, un ceru, ka, iepazīstinot ar sevi, ar lepnumu viņi sauc sevi par latviešiem. Bērni varēs sarunāties latviski ar vecvecākiem, apciemojot tos Latvijā, savukārt vecāki iegūst jaunus paziņas un var apmainīties pieredzē.”

Daudziem Mančestras latviešu bērniem Latviešu skoliņas apmeklējums ir vienīgā iespēja runāt latviski.

Divu meitu māmiņa Zane Sīpola telekompānijai LNT atzinusi: „Manu bērnu tēvs ir anglis, un līdz ar to viņām (meitām) ir diezgan sarežģīti identificēt sevi ar latvisko. Šī ir vienīgā vieta, kur viņas var to izdarīt. Arī valoda ir ļoti svarīga, jo pašreiz viņām ir pašvaki ar to valodu.”

Savukārt Edgara māmiņa Līga Ķipēna par sava bērna latvisko apziņu teica: „Viņš to savu latviešu valodu cenšas izgrūst no savas ikdienas pēc iespējas. Es viņam to neļauju, bet tik un tā viņš cenšas to angļu vairāk un vairāk.”

Strauji pieaugot latviešu līdzpaņemto bērnu skaitam, Mančestras domes izglītības departaments ir viens no daudzajiem visā Lielbritānijā, kas pēdējā laikā nopūlas ar latviešu bērnu integrēšanu britu pamatskolās un vidusskolās. Mančestrā imigrantu bērniem sākotnēji cenšas atsevišķus mācību priekšmetus pasniegt dzimtajā valodā, tāpēc tiek algoti latviešu tulki. Šie tulki ir arī spiesti paši zīmēt ar roku ābeces un izdomāt uzdevumus latviešu valodā, jo Latvijas vēstniecība Londonā nav reaģējusi uz Mančestras skolu lūgumu atsūtīt mācību grāmatas no Latvijas. Taču jāņem vērā, ka, samazinot publiskos izdevumus arī Lielbritānijā, arī latviešu tulku nodrošināšana latviešu bērniem ir zem jautājuma zīmes turpmāk.

Gada sākumā Lielbritānijā viesojās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš tikās ar latviešu sabiedrības Lielbritānijā pārstāvjiem. Ministrs tika informēts par apstākļiem Lielbritānijā, kur, pieaugot Latvijas valstspiederīgo skaitam, izglītības latviešu valodā pieejamība kļūst arvien aktuālāka.

Ķīlis skaidroja, ka tuvāko mēnešu laikā varētu tikt izstrādāts pasākumu plāns, lai izveidotu īpaši pielāgotas mācību metodiskās programmas ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem.