Pagarināts "Latvenergo" lietas izmeklēšanas termiņš
Pagarināts tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas izmeklēšanas termiņš, aģentūrai LETA apliecināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Viņš gan nevarēja precīzi pateikt, kurā datumā lietas izmeklēšana bija jāpabeidz un jānodod prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, kā arī to, līdz kuram datumam termiņš ir pagarināts. Tas esot vaicājams procesa virzītājam.
Lēmums par lietas izmeklēšanas pagarināšanu esot pieņemts ciešā sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru. Likums atļauj termiņu pagarināt, ja ir objektīvi iemesli. Šajā gadījumā tas ir lielais darba apjoms un sadarbība ar ārvalstīm.
"Noteikti šogad lietu nodosim prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, kā jau es iepriekš teicu un solīju. Nekādu šaubu par to nav, norādīja Streļčenoks.
Kā šonedēļ Latvijas Televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda" apliecināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, "Latvenergo" lietas klusa izbeigšana vispār nav iespējama.
Viņš uzsvēra, ka "Latvenergo" lietas apjoms ir ievērojams, ir izsūtīti daudzi starptautiskās palīdzības lūgumi, kas apliecina, ka "nekāda klusā lietas izbeigšana vispār nav iespējama".
Kalnmeiers pastāstīja, ka 2011. un 2012.gadā prokuratūra noslēdza vairākus starptautiskus līgumus par starptautiskās izmeklēšanas vienību izveidošanu. "Šī lieta notiek Eiropas līmenī un nevar tikt izbeigta," teica Kalnmeiers, atzīmējot, ka šajā lietā Eiropas līmenī notikušas koordinācijas sanāksmes un vēl viena šāda sanāksme ir plānota.
Lietā ir iesaistītas vairākas Eiropas valstis, teica ģenerālprokurors, gan neprecizējot, kuras tieši. Lietā iesaistīts arī "Eirojust", no kā saņemti finanšu līdzekļi no ārvalstīm saņemto materiālo tulkošanai.
Kalnmeiers atzina, ka "Latvenergo" krimināllietas izmeklēšanas darba ātrums varēja būt lielāks, taču KNAB darbinieki nav pietiekami pieredzējuši šādu lietu izmeklēšanai. Izmeklēšanas ietvara noteikšanai vajag ļoti lielu profesionālo pieredzi, tas ir ļoti sarežģīti, teica Kalnmeiers, atzīmējot, ka KNAB nav vēl tik daudzu gadu darba pieredzes.
"Ja jūs redzētu shēmu, tas nav zirnekļu tīkls, tas ir labirints, tur nav tik viegli," šādi ģenerālprokurors raksturoja tā dēvētās "Latvenergo" krimināllietas sarežģītību.
Kā ziņots, "Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
LETA jau pērnruden ziņoja, ka Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs iepriekš informēja, ka KNAB nav tiesīgs komentēt Šveices ģenerālprokuratūras veikto izmeklēšanu, tomēr vienlaikus uzsver, ka abās valstīs veiktā izmeklēšana ir veiksmīgas abpusējas Latvijas un Šveices tiesiskās sadarbības piemērs.
Vitenburgs informēja, ka starptautiskās tiesiskās sadarbības ietvaros Latvijas un Šveices tiesībsargājošo institūciju amatpersonas ir pieprasījušas un saņēmušas tām nepieciešamo informāciju konkrēto lietu izmeklēšanā.
LETA
