Kāpēc pirms nāves lāceni Madi apmeloja?
Jau pēc izbēgušās lācenes Mades nošaušanas izskanēja, ka zvērs bijis agresīvs, saplosījis suni un uzbrucis zvērkopim. Taču pēc lāča nāves atklājās, ka sunim nekas nekaiš. Kurš meloja?
Madi nošāva 24. aprīļa vakarā, bet nākamajā rītā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka lācene bijusi agresīva. Ziņu aģentūra BNS ar atsauci uz Līgatnes novada domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu vēstīja, ka Made sešus kilometrus no Līgatnes dabas takām Vildogā kādā māju pagalmā saplosījusi suni. Savukārt iepriekš lācis uzbrucis vienam no zvērkopjiem un tikai, pateicoties viņa veiklībai, Madei ticis vien darbinieka uzsvārcis.
Lai kā arī skumdinātu Mades nāve, pēc šādas informācijas jāsecina, ka lācene bija agresīva un visdrīzāk citas izejas nebija. Bet – jau otrdienas pēcpusdienā izskanēja, ka saplosītajam sunim nav ne vainas, dzīvnieks ir sveiks un vesels.
Kasjauns.lv par šīm pretrunām vaicāja Aināram Šteinam, kurš apgalvo: „Neesmu nevienu brīdi aģentūrai BNS teicis, ka suns ir saplosīts. Es teicu, ka lācis ir savdabīgi spēlējies ar suni, kas liecināja par uzbrukumu.”
Šteins skaidro, ka viņš sniedzis to informāciju, ko saņēmis Gaujas Nacionālā parka un Līgatnes dabas taku darbiniekiem. Pašvaldībai parks nav pakļauts, taču Šteinam kā domes priekšsēdētājam bijis svarīgi zināt, kas notiek novadā. „Vairākas reizes dienā apmeklēju dabas takas, piedalījos sanāksmēs,” saka Šteins. Visa komunikācija ar sabiedrību Mades drāmas laikā ritējusi ar Šteina starpniecību, jo „Gaujas Nacionālais parks nebija spējīgi paši to nodrošināt”.
Ko Šteinam ziņoja no parka, to viņš arī vēstīja tālāk. Piemēram, informāciju, ka Made šiverējusi pa kūti un apdraudējusi mājlopus, viņam sniedzis Līgatnes dabas taku vadītājs Jānis Andrušaitis vakarrīt ap pulksten 8.50, pirms Šteina intervijas LNT raidījumam „900 sekundes”. Savukārt pēcpusdienā Šteins jau stāstīja, ka mājlopu novietnē Made nav viesojusies – vēl viens mazs „pārpratums”.
Vienīgais, kas ir neapstrīdami – atšķirībā no pirmās izbēgšanas lācene nebija aizvilināma uz voljeru, zvēra uzvedība tomēr nebija prognozējama, turklāt Made no cilvēkiem nebaidījās un meklēja pie viņiem ēdienu. Šteins teic, ka iespējamo uzbrukumu zvērkopim katrs var traktēt, kā grib, tomēr, ja arī lācis tikai gribētu uzsist ar ķepu, tas tomēr ir sitiens divu tonnu svarā.
Par bēdīgo iznākumu Šteins pauž: „Es uzticos profesionāļu lēmumiem. Protams, tas izskatās citādi cilvēkiem, kas atrodas 50 līdz 200 kilometru tālāk. Mēs bērnus no apkārtnes mājām uz skolu vedām ar mašīnu, lai nav jāiet caur mežu un jāsatiekas ar lāci.”
Jāpiebilst, ka Madi nošāvis mednieks bez pieredzes lāču medībās, lode raidīta tieši sirdī...
