Baigais kašķis un dažreiz arī kautiņi. Intervija ar „Gāzi grīdā” vadītājiem

Kā jūs trīs sadalāt darbu savā starpā, kā izlemjat, kurš brauks ar kuru auto un tamlīdzīgi?

Izklausās tā, it kā mēs strādātu raktuvēs. Ja tas ir trīs auto izbrauciens un ja mēs zinām, kāda aptuveni ir doma, mēs katrs atsevišķi pasakām, ar ko mēs gribam braukt. Samērā bieži izrādās, ka tie ir trīs dažādi auto. Citādi ir baigais kašķis un dažreiz arī kautiņš.

Ja tu vaicātu Džeremijam, viņa atbilde noteikti būtu – jā. Bet principā neviens cits pasaulē tā nedomā. Mēs patiešām esam brīvdomīgs triumvirāts, kurā katram ir balsstiesības.

Mēs nekad tā īsti neesam mēģinājuši analizēt, kādēļ šovam izdevies turpināties tik ilgi un veiksmīgi. Baidos, ja mēs to saprastu, mēs sāktu rīkoties apzināti, un tas nestrādātu. Mēs neesam aktieri. Mēs vienkārši gribējām uztaisīt labāko autošovu, kādu spējam. Tas bija mērķis pirms 10 gadiem, un tas ir mērķis tagad. Mēs nekad nedomājām – ņemsim trīs gandrīz pusmūža vīrus, kas dara šo, to un vēl kaut ko, un tad tas aizies starptautiski. Mēs vienkārši esam čomi, ar visu, kas pie tā piederas – piekasīšanos, sāncensību, strīdiem un jautrošanos.

Daļēji tas ir saistīts ar BBC standartu attiecībā uz komercinteresēm. Mums ir iespēja teikt to, ko domājam. Man šķiet, ka tas ir lieliski. Mēs neļaujam sev nokļūt neviena ražotāja «kabatā». Man pašam ir Porsche, bet es domāju, ka Panamera ir briesmīga, un es to varu pateikt tādēļ, ka pats pērku savus Porsche. Jā, tas ir liels retums, ka šovā iespējams teikt to, ko domā, tik atklāti, kā to darām mēs.

Ļoti reti. Ja viņi tā dara, tad viņi zina, ka tas ir mēsls. Es kādu laiku strādāju autokompānijas preses birojā, esmu redzējis otru pusi. Tu zini, ja mašīna ir mēsls. Tā iznāk no ražošanas, un kompānijas reakcija ir – ak, Dievs, un mums tagad tas lūznis ir jāpārdod. Kopumā viņi tomēr novērtē to – ir labāk, ja automašīnu redz, nekā neredz vispār, pat ja tā tiek «nolikta».

Pārsvarā idejas, kas nāk no ražotājiem, ir briesmīgas. Tas nav viņu lauciņš. Labākās «Gāzi grīdā» idejas nāk no «Gāzi grīdā». Atceros, kā viens no mūsu puišiem sēdēja birojā, grauza zīmuli un skaļi domāja: «Nezin, cik motocikliem varētu pārlēkt autobuss?» Mēs visi uzreiz: «To vajag noskaidrot!» Un mēs to izdarījām. Tas ir piemērs, kā ikviens no mums var nākt klajā ar ideju, un tā būs tāda ideja, kas piestāv «Gāzi grīdā».  

Stigs ir Stigs. Stigs pēc definīcijas ir noslēpumains tips. Tam ir jābūt bezvārda un bezsejas būtnei. Neviens nevar nostāties un pateikt: «Tas esmu es.» Tas taču vairs nebūtu viņš, vai ne? Tātad nav iespējams, ka Stigs kādreiz tiks atmaskots.

Jā, to bieži saka. Un tad es piedzīvoju diezgan nopietni avāriju, un visi saprata, ka – nē, tas nevar būt viņš, jo viņš visu sadauzītu. Nē, nē! Un tas nevar būt neviens no pārējiem diviem, jo, atklāti sakot, viņi nav īsti formā. To pamanītu, ja Stigs piepeši būtu stāvoklī vai sešus metrus garš. Ir ļoti svarīgi, ka tas ir viens un tas pats Stigs, kurš salīdzina mašīnas. Doma ir tāda, ka Stigs ņem mašīnas, ar kurām Džeremijs brauc sāniski, aurojot – «Power!», mašīnas, ar ko Džeimss brauc lēnītiņām, kritizējot apdari ap pelnutrauku, un mašīnas, kurās es iesēžos nepareizi un apmulstu, un Stigs ar tām brauc līdz to iespēju robežai. Tā salīdzinājums starp tām kļūst ticams.

Es brauktu ar autobusu.  

Jā, tas būtu labākais variants. Ar Džeimsu tu galu galā sāc pļāpāt pilnīgas glupības, tu nonāc pie idejām, kas ir patiešām negaidītas – ļoti dīvainas. Džeremijs tikai bļaustās, viņš ir kā radio, ko tu nevari izslēgt, kas visu laiku ārdās par cilvēkiem, kuri slikti brauc. Tā kā viņi abi ir vienlīdz izklaidējoši, un, sakot – izklaidējoši, es rādu tās pēdiņas ar pirkstiem.

Kāds dīvains jautājums. Džeremijs atgrieztos kā... Viņam tas nepatiks, viņš gribētu būt kaut kas ārprātīgi izsmalcināts, apmēram kā Lamborghini Miura, kas ir diezgan elegants, vecs auto, vai  varbūt Alpha Montreal, kaut kas pilnīgi savdabīgs. Bet es domāju, ka viņš atgrieztos kā kaut kas liels ar V8 Holden motoru.  Liels, nesarežģīts, skaļš, par spīti tam, ka viņam pašam par sevi patīk domāt kā par pianista un fiziķa krustojumu, kas, starp citu, ir nonsenss. 

Es atgrieztos kā... O, es zinu, vienam manam draugam bija vecs Peugeot 205 GTI, ko viņš bija pārbūvējis par rallija mašīnu. Es atgrieztos kā tāds – ne gluži īsts rallija auto, bet aizrautīgs.

Ko tu gribētu redzēt spēlējam tevi filmā par tavu dzīvi?

Pats par sevi saprotams – Bredu Pitu vai Džoniju Depu. Tam jābūt kādam, kurš it nemaz neizskatās pēc manis, kādam gara auguma, dzīvespriecīgam, galantam, izskatīgam un gudram tipam, kas būtu galīgi garām manā lomā.