Līdzekļu trūkuma dēļ šogad arheoloģiskus pētījumus pie Ropažu pils aizsargmūra neturpinās

Šogad bija plānots veikt arheoloģiskos pētījumus Ropažu pils aizsargmūrī, izmantojot ģeoradaru, taču Lauku atbalsta dienests neatbalstīja Plandera iesniegto projektu, jo, kā izteicās vēsturnieks, projekta aprakstā bijusi "vārda kļūda", kas neļāva saņemt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Tādēļ šogad tiek realizēts projekts, kurš paredz uzstādīt jumtiņu un veikt konservācijas darbus Ropažu pils aizsargmūrim. Šā projekta ietvaros pagājušogad nozāģēja arī kokus.

Projektam piešķirtais finansējums ir nepilni 20 000 latu, no tiem 90% atvēlējusi Eiropas Savienība, bet 10% – Ropažu novada pašvaldība, norādīja Planders.

Viņš arī pastāstīja, ka nākamgad vēlreiz iesniegs projektu Lauku atbalsta fondā, lūdzot līdzekļus Ropažu pils aizsargmūra attīrīšanai un būvgružu aizvešanai. Viņs sprieda, ka šā projekta izmaksas varētu būt apmēram 6000 latu.

Jau vēstīts, ka Ropažos pērn jūlija sākumā gājēju celiņa izbūves laikā pilskalnu tuvumā strādnieki uzdūrās akmens krāvumiem. Darbi šajā posmā uz brīdi tika pārtraukti, pieaicināts arheologs un konstatēts, ka, tā kā tuvumā atrodas Ropažu pilskalns, iespējams, atrakta daļa no pils aizsargmūra, par kura esamību līdz šim nekas nav bijis zināms. Mūris varētu būt datējams ar 14. vai 15.gadsimtu.

Ropažu pils savulaik bijusi saimniecības pils, kurā glabāta labība, tomēr jau 16.gadsimta vēstures dokumenti liecina, ka pils jau daļēji sabrukusi. Vēstures dokumenti liecina, ka laika posmā no 15. līdz 17.gadsimtam pils priekšā bijusi arī baznīca – svētā Mihaela baznīca un tai blakus – kapi. Ropažu mūra pili cēlis Livonijas ordenis aptuveni 1320.–1322.gadā, tā kalpoja kā pilsnovada pārvaldes centrs, kontrolpostenis satiksmes ceļa nodrošināšanai un palīgpils Rīgas ordeņa pilij kara gadījumā ar Rīgas pilsētu. Pils tika sagrauta Livonijas kara laikā – iespējams, apmēram 1559.–1560.gadā.

BNS