Cīnīsies pret sekstingu – jauniešu aizraušanos ar kailfoto pārsūtīšanu. VIDEO

Organizācija „Centrs Dardedze” šonedēļ uzsākusi informatīvo kampaņu „Es tikai pārsūtīju”, kas jauniešus aicina neaizrauties ar jauno hobiju - sekstingu. Dalīšanās ar pusaudžu kailfoto ir viens no vardarbības veidiem, kas rada nopietnas sekas gan bildēs redzamajiem jauniešiem, gan pašiem attēlu pārsūtītājiem.

 Katrs desmitais jaunietis kādam ir pārsūtījis savu kailfoto

„Jauniešu vidū apmaiņa ar dažāda rakstura bildēm un video notiek ļoti aktīvi. Dalīšanās ar draugu vai paziņu kailfoto daudziem šķiet kā joks, jo pusaudži neapzinās, cik ļoti viņi izplatītajā bildē redzamo jaunieti pazemo. Kādu šī kauna, vainas, bezpalīdzības sajūta var novest pat līdz domām par pašnāvību. Mūsu mērķis ir skaidrot jauniešiem viņu atbildību – pusaudžu kailfoto izplatīšana nav nevainīgs joks, tā ir vardarbība, par ko pusaudzi var saukt pie atbildības pēc Krimināllikuma panta par pornogrāfisku materiālu izplatīšanu,” Kasjauns.lv skaidro centrs „Dardedze” psiholoģe Līga Redliha.

Vietnes „Drossinternets” veiktajā aptaujā tika secināts, ka Latvijā katrs desmitais jaunietis ir sūtījis kādam savu kailfoto. Ievērojami vairāk – 22 procenti pusaudžu atzina, ka kāds viņiem ir pārsūtījis vai parādījis cita jaunieša kailfoto. Ikvienam jaunietim svarīgi zināt, ka sava kailfoto sūtīšana pat tuvam draugam var būt bīstama – foto var viegli nonākt internetā, pusaudzis var sastapties ar pazemojumu, draudiem un šantāžu, kad par bildi tiek pieprasīta nauda vai papildus attēli. Taču tikpat svarīgi ir skaidrot jauniešiem viņu atbildību par bilžu izplatīšanu tālāk, parādot vai pārsūtot citiem vienaudžiem.

Pārrunās kailfoto izplatīšanas riskus

„Vecākiem un skolotājiem nav iespējams redzēt un kontrolēt visu, ko pusaudži dara savās viedierīcēs, jo īpaši tāpēc, ka arvien biežāk jaunieši sazinās slēgtās sociālo tīklu grupās – „WhatsApp”, „Snapchat”, „Kik” un citās. Pieaugušo atbildība ir būt vērīgiem, zinošiem un aktīvi diskutēt ar jauniešiem par viņu rīcības sekām, nepieciešamības gadījumā sniedzot savu atbalstu,” uzsver psiholoģe.

Kampaņas laikā Latvijas pilsētās un skolās tiks izvietoti informatīvi plakāti, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību vecākiem tiks sniegti ieteikumi, kā pārrunāt kailfoto izplatīšanas riskus ar saviem bērniem un kā rīkoties, ja bērns kļuvis par sekstinga upuri. Savukārt skolotājiem sagatavota metodika un apmācība tēmas pārrunāšanai skolā.

Kampaņas laikā līdz 26. septembrim tiks veikta pusaudžu vecāku aptauja, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret sekstinga problēmu jauniešu vidū.

Ar ko jārēķinās, ja kādam nosūtīsi savu kailfoto?

* tas tiks pārsūtīts tālāk vai parādīts vēl kādam draugam;

* tas tiks ievietots internetā;

* to redzēs tavi skolas biedri, vecāki, skolotāji;

* to redzēs pilnīgi sveši cilvēki;

* tas tiks ievietots intīmpakalpojumu sludinājumu vietnēs;

* tu saņemsi aizvainojošus komentārus, nepatīkamus zvanus, tevi pazemos un  terorizēs;

* tu pazaudēsi kontroli pār šīs bildes izplatību, iespējams, tā būs apskatāma internetā vienmēr, arī pēc 10 un 30 gadiem.

Termins „Sexting” (sekstings) ir radies no vārdu salikuma „sex” un „texting” angļu valodā, kas nozīmē seksuāla rakstura ziņu vai attēlu nosūtīšanu ar mobilā tālruņa starpniecību.

Sekstinga fenomens pastāv un ir īpaši izplatīta aktivitāte jauniešu vidū visā Eiropā, arī Latvijā. Bieži vien jaunieši, nosūtot šāda rakstura ziņas neapzinās risku. Pēdējo gadu laikā daudzās  Eiropas valstīs arvien biežāk novēroti gadījumi, kad jaunieši izvēlējušies beigt savu dzīvi, jo nav spējuši tikt galā ar pazemojuma sajūtu pēc tam, kad, neapdomīgas rīcības rezultātā, viņu kailfoto ir nonākuši internetā publiskai apskatei.

Kā rīkoties, kad bilde nonākusi internetā?

* Nomierinies! Tev var šķist, ka pienācis pasaules gals, taču ir svarīgi saglabāt vēsu prātu, un glābt situāciju pirms tā nav kļuvusi vēl sliktāka. Tev jāspēj aptvert, kurā brīdī tu esi zaudējis kontroli pār attēlu – kādā veidā tas nokļuva internetā un kam tu to sākotnēji nosūtīji.

* Rīkojies nekavējoties! Jo ātrāk tu tiksi galā ar nepatīkamo situāciju, jo mazāka iespēja, ka saturs izplatīties tālāk.

* Lūdz personas, kuru rokās nonācis šis attēls, to dzēst, lai nepieļautu to tālāku izplatību.

* Sazinies un ziņo sociālo tīklu vietnēm, lai pieprasītu izņemt saturu. Diemžēl nepietiks tikai ar to, ka savā pieprasījumā norādīsi „ Man nepatīk”. Tev būs jāpierāda, ka saturs ir pretrunā ar portāla noteikumiem un lietošanas kārtību un pārkāpj tavas tiesības uz privātumu;

* Tev jāmāk nomainīt vai dzēst saturu, kuru pats esi ievietojis. Profila bilde, kurā tu esi redzams apakšveļā kādu brīdi tev liksies smieklīgs joks, bet pēc tam...;

* Pastāsti par notikušo savām uzticības personām – ģimenes locekļiem, draugiem, skolotājai, lai kopā jūs varētu nolemt par to, kā rīkoties tālāk. Ja tomēr nevēlies, lai kāda no šīm personām par to uzzina, tad vērsies pie organizācijām, kas var tev palīdzēt – „Papardes zieda” (sos@papardeszieds.lv), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (uzticības tālrunis 116111), Drošāka interneta centra (www.drossinternets.lv), Krīzes centra „Skalbes” (tālrunis - 67222922) vai centra pret vardarbību „Dardedze” (tālrunis – 67600686).