Krievijai Baltijas iekarošanai vajadzētu mobilizēt 60 000 karavīru

Par to, ka krievu militāro uzbrukumu pilnībā izslēgt nedrīkst, 2. maijā raksta Igaunijas laikraksts „Eesti Päevaleht”. Laikraksta rīcībā nonācis Igaunijas spēka struktūru dokuments iekšējai lietošanai, kurā pausts satraukums par Krievijas bruņoto spēku izvietojumu pierobežā.

Starptautiskā aizsardzības jautājumu izpētes centra jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Karels Kāss uzsver, ka lielai panikai nav iemesla, kaut arī Krievija ir palielinājusi savus militāros spēkus Igaunijas robežas tuvumā.

Lielākas bažas var izraisīt operatīvi taktisko raķešu „Iskander” izvietošana netālu no Igaunijas – Lugā, un jo īpaši Kaļiņingradas apgabalā. Ja „Iskander” savieno ar Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu, tad Krievija virs Baltijas valstīm un Polijas var izveidot vairogu, lai iebiedētu NATO un kavētu alianses lēmumu iesaistīties konfliktā, kas būtu iespējams Baltijas valstu telpā. Konflikta gadījumā krievu „Iskander” raķešu galvenie mērķi Lietuvā būtu Tallinas, Emari un Tartu lidlauki, kā arī lielās ostas, domā Kāss.

Ja „Iskander” un krievu pretgaisa sistēma var izveidot spēcīgu vairogu virs Baltijas telpas, tad ar sauszemes spēkiem krieviem ir daudz sliktāk. Vladimiras apgabalā izvietotā motostrēlnieku brigāde un Pleskavas desanta divīzija, kas atrodas vistuvāk Igaunijas robežai, pilnībā nav nokomplektētas, tajās nav arī tanku. Apmēram divas trešdaļas tur dienošie ir obligātā iesaukuma karavīri, kas nozīmē, ka tā nav profesionāla armija.

Viens no reāliem militārajiem apdraudējumiem no Krievijas puses varētu būt „ātrais” jeb šoka iebrukums, ko par visticamāko uzskata vairāki analītiķi, to starpā arī latviešu izcelsmes Zviedrijas armijas ģenerālmajors, Kārlis Neretnieks, kurš uzskata, ka Krievija Baltijas valstis varētu iekarot vienas nedēļas laikā. Igauņu atvaļinātais pulkvedis Hanness Tomsalu gan teic, ka tas neesot reāli.

Pēdējos 20 gadus Krievija ilgstoši karojusi tikai Čečenijā, kuras iedzīvotāju skaits ir sešas reizes mazāks nekā visās trijās Baltijas valstīs kopā, bet teritorija desmit reizes mazāka nekā Lietuva, Latvija un Igaunija kopā ņemtas. Ja par atskaites punktu izvēlas ASV izstrādātos standartus, ka, lai iekarotu svešu zemi, uz 100 civiliedzīvotājiem okupācijas armijā ir jābūt vienam karavīram, tad Krievija Baltijas robežas tuvumā nav tik lielu spēku, kā būtu nepieciešams. Tam būtu vajadzīgi 60 000 karavīru un, ja Krievija tādus spēkus pārgrupētu Baltijas robežu tuvumā, tad tas noteikti tiktu pamanīts, un gan Baltijas valstīm, gan NATO būtu laiks sagatavoties aizsardzībai.