Tiesībsarga birojs darba meklētājiem pieprasa krievu valodas zināšanas

Juriste Evita Kuzma, kura vēlējusies pretendēt uz Tiesībsarga biroja juristkonsultanta vakanci, sūdzējusies par lingvistisko diskrimināciju birojā, kurā kā obligāta prasīta krievu valoda, raksta „Latvijas Avīze”.

Tiesībsarga biroja mājas lapā atrodami vairāki darba piedāvājumi dažādu jomu juristkonsultantiem. Viņu pienākumus ietilpst juridisku atzinumu gatavošana, mutisku konsultāciju sniegšana biroja apmeklētajiem, kā arī Tiesībsarga pārstāvība valsts un pašvaldību institūcijās, tiesās un attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām. Starp obligātajām prasībām bez attiecīgas izglītības un praktiskās darba pieredzes tiesību jomā tiek paģērētas arī labas krievu valodas zināšanas.

„Domāju, ka Tiesībsarga rīcība ir absolūti netaisnīga un diskriminējoša. Sevišķi nožēlojami, ka tā rīkojas iestāde, kuras misija ir cīnīties pret diskrimināciju Latvijā,” teic tiesību zinātņu maģistre Kuzma, kura interesējusies par juristkonsultanta vakanci. Sieviete pārvaldot angļu valodu, taču krievu valodu juriste nezinot.

Tiesībsarga birojā, viņai esot paskaidrots, ka šim darbam nepieciešamas krievu valodas zināšanas, jo 60% klientu esot krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji un, lai kvalitatīvi varētu viņus konsultēt, tas jādara krieviski. „Man ir jāiemācās krieviski, lai es varētu pretendēt uz darbu Latvijas Tiesībsarga birojā. Krievu valodas kursi man jāapmaksā pašai no savas kabatas, kamēr darba meklētājiem, kas grib uzlabot savu latviešu valodu, valsts to māca par brīvu. Tā ir visīstākā diskriminācija pēc nacionālās pazīmes,” „Latvijas Avīzei” sašutumu paudusi juriste.

Evita Kuzma neplānojot vērsties tiesā par diskriminējošo attieksmi, jo tiesāšanās Latvijā ir ļoti ilgs un darbietilpīgs process. „Turklāt manā uztverē ir visai pazemojoši, ka Latvijā - vienīgajā pasaules valstī, kur valsts valoda ir latviešu, - man jātiesājas un jāpierāda, ka šeit man ir tiesības uz darbu arī tad, ja es nemāku krieviski. Sevišķi nožēlojami, ka man tas jāpierāda Latvijas tiesībsargam,” sašutusi ir juriste.

Nosoda Tiesībsarga biroja rīcību

Arī Saeimas deputāte Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) esot informēta par šo gadījumu un saņēmusi sūdzības par Tiesībsarga biroja specifiskajām valodas prasībām. „Pagājušā gada nogalē Tiesībsarga konferencē viens no biroja vadošajiem juristiem konsultējās ar mani par lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem kā pamatu tiesvedībai. Taču tagad viņi paši radījuši diskriminācijas situāciju. Tas liecina par Tiesībsarga biroja darbinieku nekompetenci lingvistiskās diskriminācijas jautājumos. Ir izveidojusies absurda situācija – Tiesībsarga birojs, kuram jānovērš diskriminācija, pats diskriminē,” saka Poriņa.

Apgalvojumus par to, ka valoda nepieciešama, lai sniegtu kvalitatīvākas konsultācijas krievvalodīgajiem, viņa esot laikrakstam novērtējusi kā tipiskas atrunas. Deputāte paudusi viedokli, ka valsts nekad netiks galā ar ieilgušo faktisko divvalodību, ja pat valsts iestādes automātiski samierināsies un piekāpsies gadījumos, kad krievvalodīgais nerunā valsts valodā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) šādu Tiesībsarga rīcību uzskatot par liekulīgu, jo tā neveicina diskriminācijas mazināšanu darba tirgū. Deputāte laikrakstam paudusi neizpratni, kādēļ birojs izvirza šādas prasības potenciālajiem darbiniekiem, ja jau tagad tajā strādā juristi, kuri pārvalda krievu valodu. Nacionālās apvienības frakcija nolēmusi uz kādu no savām nākamajām sēdēm aicināšot tiesībsargu Juri Jansonu, lai lūgtu viņa skaidrojumu gan par konkrēto situāciju, gan par latviešu diskrimināciju darba tirgū kopumā.

Tiesībsarga rīcību nosodījis arī Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis, paužot izbrīnu, ka par valsts līdzekļiem tiek finansēta diskriminējoša attieksme. Vienlaikus viņš atzinis, ka ne Valodas likums, ne Darba likums pagaidām neaizliedz darba devējam izvirzīt pretendentiem šādas svešvalodu prasības.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa „Latvijas Avīzei” skaidrojusi, ka krievu valodas prasība kandidātiem nav obligāta, bet tā ir vēlama, lai varētu labāk konsultēt iedzīvotājus. „Mēs arī birojā par šo lietu diskutējām pirms sludinājumu publicēšanas. Pie mums diemžēl vēršas cilvēki, kuri īsti nesaprot valsts valodu. Visbiežāk tie ir krieviski runājoši vecāka gadagājuma ļaudis. Tāpat bieži jāsaskaras ar patvēruma meklētajiem no bijušajām PSRS valstīm. Mūsu primārais mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas šo cilvēku tiesības pat tad, ja viņiem ir problēmas ar valsts valodu,” sacījusi Siliņa.