Piektdien notiks Latvijas Pašvaldību savienības 23.kongress

Kongresā savu dalību un uzstāšanos ir apstiprinājuši Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), veselības ministre Ingrīda Circene (V) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).

Šogad LPS kongresam sagatavoti pieci rezolūciju projekti, kurus izskatīs un pieņems kongresa laikā, - "Par pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā", "Par pašvaldību ieņēmumu bāzi", "Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai", "Par izglītību" un "Par demogrāfiskās krīzes ietekmi un pašvaldību".

Rezolūcijā par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai LPS kongress aicina Saeimu un valdību nodrošināt nosacījumus, lai pašvaldība varētu attīstīt savu infrastruktūru vietējo uzņēmēju atbalstam, tostarp ieviešot un attīstot "de minimis" nosacījuma piemērošanu, balstoties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei, sekmējot jaunu darbavietu radīšanu, kā arī uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam.

LPS kongress aicinās nodrošināt pašvaldībām iespēju izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotus pasākumus pabalstu saņēmēju atgriešanai darba tirgū, piemēram, paaugstinot minimālo darba algu, diferencējot pabalstus, atkarībā no līdzdalības apjoma ieviešot darbu pašvaldības iedzīvotāju interesēs kā nosacījumu pabalstu saņemšanai, ar valsts un pašvaldību atbalstu izveidojot darbavietas, izmantojot darbavietas ar sociālu raksturu privātajos uzņēmumos, kopā ar pašvaldībām sekmēt inovatīvu uzņēmējdarbību katrā teritorijā, attīstot kooperāciju un dibinot jaunus uzņēmumus ar valsts un pašvaldību kapitālu. Visbeidzot LPS arī aicinās grozīt virkni likumu, atceļot uzņēmējdarbību kavējošas normas.

Rezolūcijā par pašvaldību ieņēmumu bāzi LPS kongress aicinās Saeimu un valdību ievērot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos pašvaldību finanšu autonomijas principus un nesamazināt agrāk sasniegto finanšu un īpašuma autonomijas pakāpi, saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli kā galveno pašvaldību ienākuma avotu, kas pierādījis savu stabilitāti gan izaugsmes, gan krīzes periodos.

Ja tiktu samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme vai palielināta atalgojuma ar nodokli neapliekamā daļa, tad attiecīgi palielināt atskaitījuma likmi no šī nodokļa pašvaldībām, norāda LPS. Lai palielinātu pašvaldību ieinteresētību ekonomiskajās aktivitātēs savā teritorijā no šīm aktivitātēm atkarīgie nodokļi (uzņēmumu ienākumu nodoklis, PVN) izmantojami kā papildu ienākumu avoti, nesamazinot pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu. Lai aktivizētu saimniecisko rosību pašvaldību teritorijās, jāatceļ ierobežojumi rīkoties ar pašvaldības īpašumu un pašvaldībai veikt uzņēmējdarbību jomās, kurās darbojas privātā sektora uzņēmumi.

Rezolūcijā par pašvaldību vietu Nacionālajā attīstības plānā LPS kongress aicinās Saeimu un valdību noteikt katrai pašvaldībai kvotu, kuras ietvaros pašvaldība patstāvīgi izvēlas savā teritorijā vispiemērotākos uzdevumus atbilstoši valsts kopējai politikai, īstenojot katras nozares, tostarp reģionālās attīstības, projektus pašvaldību teritorijās, kā vienu no pašvaldības izvēles iespējām izmantot savu kvotu papildinoša sinerģijas efekta iegūšanai.

Rezolūcijā Saeima un valdība tiks aicināta kopā ar pašvaldībām risināt attīstību kavējošās strukturālās problēmas - atceļot normatīvus, kas kavē attīstību, īstenojot industriālo politiku ne vien nacionālajā mērogā, bet savstarpēji papildinoši arī vietējā mērogā, pārorientējot izglītību un apmācības atbilstoši ekonomikas attīstības interesēm, veicinot vietējo un nozaru kooperāciju, nodrošināt nosacījumus, lai varētu reāli veicināt darbaspēka mobilitāti uzņēmējdarbības attīstībai, veicinot darba algu pieaugumu atbilstoši Latvijā sasniegtajai produktivitātei, sekmējot jaunu darbavietu radīšanu, uzlabojot ceļu kvalitāti un sniedzot atbalstu sabiedriskajam transportam.

Rezolūcijā par izglītību LPS kongress aicinās Seimu un valdību nodrošināt bezmaksas izglītības apguvi, tostarp mācību grāmatu un mācību līdzekļu iegādi, bezmaksas pusdienas 5-6 gadīgajiem, kā arī 1.-9.klases skolēniem, laiku ceļā uz skolu ne vairāk kā vienu stundu, transporta izdevumu segšanu no valsts budžeta.

Tāpat LPS aicinās noteikt prioritātes profesionālajā izglītībā un panākt vispārējās un profesionālās izglītības kvalitāti augstāku nekā kaimiņvalstīs un atbilstošu ekonomikas attīstības perspektīvai, tostarp pakāpeniski palielināt pedagogu atalgojuma bāzes likmi, pārskatīt profesionālās izglītības reformu un veikt to atbilstoši darba tirgus prasībām, pilnveidot principu "nauda seko skolēnam", panākot tādu pedagogu motivācijas sistēmu, kas nodrošina piemaksas par mācību kvalitāti, par skolotāja kvalifikāciju, par darbu no attālinātās teritorijas, par vairāku mācību priekšmetu mācīšanu. LPS aicinās arī modernizēt speciālās izglītības iestādes un internātskolas.

Rezolūcijā LPS aicinās arī decentralizēti risināt pirmskolas izglītības problēmas, lai nepieļautu esošās pirmskolas izglītības iestāžu sistēmas sagraušanu, radot nepamatotas priekšrocības privātajiem bērnudārziem, un atjaunot atalgojuma nodrošinājumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.

Rezolūcijā par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību LPS kongress piedāvās valdībai un Saeimai pārtraukt pasīvu demogrāfiskās krīzes vērošanu un īstenot būtiskus un efektīvus krīzes pārvarēšanas pasākumus. Lai mazinātu emigrāciju un rosinātu Latvijas pilsoņus atgriezties dzimtenē, LPS aicinās neierobežot darba algas pieaugumu, nekavēt ar administratīvām metodēm dabiskos ekonomiskos procesus un ļaut darba algu proporcijai pret ES vidējo līmeni tuvoties darba ražīguma proporcijai pret attiecīgo ES rādītāju.

Lai piesaistītu kapitālu ražošanas un pakalpojumu jomā, LPS aicinās nekavēt kvalificēta darbaspēka - zinātnieku, inženieru, menedžeru un citu augsti kvalificētu sava aroda meistaru - izmantošanu Latvijas ekonomikā, izstrādāt mērķtiecīgu un regulētu, produktīvās ekonomikas izaugsmi veicinošu valsts imigrācijas politiku.

Lai saglabātu jauniešiem interesi strādāt Latvijā, LPS aicinās veicināt inovatīvu ekonomiku, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt ekonomikas izaugsmi, sniegt pašvaldības atbalstu vietējiem uzņēmējiem, atbalstīt pašvaldību pūles katrā teritorijā veicināt brīvā laika pavadīšanai piemērotu vidi.

Lai padarītu ekonomikas izaugsmi par avotu sociālās politikas strukturālajām reformām, LPS aicinās Saeimu un valdību fiskālo disciplīnu balstīt nevis uz taupīšanu, bet ar ekonomikas izaugsmi, prioritāri atbalstīt ģimenes ar bērniem, papildināt esošo pabalstu un atvieglojumu sistēmu ar nodokļu atvieglojumiem par katru bērnu, atteikties no mērķa par katru cenu palielināt strādājošo sieviešu proporciju, atbalstot bērnu audzināšanu ģimenēs.

Lai īslaicīgu ieguvumu vietā neradītu milzu izmaksas nākotnē, LPS aicinās atteikties no nozaru politikām, kas koncentrācijas vārdā rosina pašvaldības pakalpojumu infrastruktūras sagraušanu, izmainīt centralizētās finansēšanas shēmas, respektējot nepieciešamību saglabāt izglītības, kultūras, veselības, ceļu un ielu infrastruktūru līdz demogrāfiskās situācijas uzlabojumam.

Kongress notiks 18.maijā no plkst.11 Preiļos, Raiņa bulvārī 28.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno republikas pilsētu un novadu pašvaldības. LPS dibināta 1991.gada 15.decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96.pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu. Kopš 2010.gada 18.decembra Latvijā ir 119 pašvaldības - deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domes.