Latvijas drošībnieki cenšas noslēpt Ķīnas ministram netīkamo karogu. FOTO
Ar smieklīgu un žēlu reakciju uz Tibetas karogu pirmdien pie Prezidenta pils izcēlās ne vien Ķīnas Tautas Republikas aizsardzības ministru, ģenerāli Lianu Guanlie pavadošā svīta, bet arī Latvijas drošības dienests.
Latvijā sagaida Ķīnas amatpersonu
Lietussargi, ar kuriem viņi mēģināja aizsegt augstajam viesim netīkamo karogu, viņu iztapību vērsa farsam līdzīgu.
Par Ķīnas augstās amatpersonas vizīti Latvijā kļuva zināms vien pēdējā mirklī – dienu pirms viņa ierašanās. Slepenībā tā turēta, visticamāk, tāpēc, ka Ķīnas augstajai amatpersonai netīkamus mirkļus varētu sagādāt vietējie cilvēktiesību aktīvisti, Tibetas draugi un Ķīnā vajātās Faluņguņ kustības piekopēji. Tad likumā paredzētajā kārtībā lielākas protesta akcijas pieteikt vairs nebūs laika.
Tomēr augstās amatpersonas vizītes laikā ir nepieciešami transporta kustības ierobežojumi, tāpēc informācija piektdien nonāca atklātībā.
Pirmdienas rītā pie Prezidenta pils varēja ierasties vien divi biedrības „Latvija Tibetai” aktīvisti – Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja un Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. „Mēs gribējām atgādināt augstajai Ķīnas amatpersonai par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko viņi veic gan pret okupētās Tibetas iedzīvotājiem, gan uiguriem un pašiem ķīniešiem. Par ierobežoto preses brīvību un vēl daudzām citām lietām, kas ierakstītas Ķīnas Tautas Republikas konstitūcijā, bet praksē tiek ignorētas,” skaidroja Jānis Mārtiņš Skuja.
Par savu „demokrātisko” domāšanas veidu spilgti liecināja Ķīnas ģenerāļa svītas uzvedība.
Tibetas karogs ķīniešu svītai nepatika. Ķīnieši nekavējoties devās pie Latvijas drošības dienesta un lūdza sakārtot šo jautājumu. Tūlīt drošībnieks laipni centās izpildīt viesu vēlēšanos un lūdza Skujam novākt karogu. „Atbildēju, ka dzīvoju demokrātiskā valstī un man ir tiesības šeit paust savu nostāju un izmantot Tibetas karogu,” atceras Skuja.
Drošībnieka skaidrojumi par demokrātijas praksi Latvijā ķīniešu amata brāļiem netika. Tāpēc nākamais lūgums bija šo karogu aizsegt ģenerāļa acīm. Šo ciemiņu vēlmi mūsu drošībnieki centīgi izpildīja. „Ķīnas drošībnieki lēkāja priekšā karogiem un gribēja tos aizsegt, Latvijas drošībnieki vēra vaļā lietussargu, lai aizsegtu karogu, busiņš braukāja šurpu turpu, lai nostātos man priekšā – nožēlojami…” atceras Skuja. Sevišķi smieklīgi bija mēģinājumi lēkt priekšā fotogrāfam un ar bukletiņu aizsegt viņam skatu uz karogu.
Pagaidām mūsu valstī cilvēktiesības un demokrātija ir vērtība. Ja iztapīgi mūsu amatpersonas mācīsies no Ķīnas Tautas Republikas pieredzes šajā jomā, bet sabiedrība inerti piekritīs, tad var tikt apdraudētas gan vārda, gan preses brīvība un daudzas citas demokrātiskas valsts vērtības.
