Jēkabpils novadā no knišļu kodumiem mirušas desmit govis. VIDEO

Veterinārārsti par notikušo informāciju saņēmuši vakar vakarā un šorīt no rīta, sacīja Meistere.

PVD atgādina, ka knišļu "aktīvajā" periodā - maijā un jūnijā - dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār.

Pirms izlaišanas ganībās dzīvnieki jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.

Kā jau 2.maijā informēja Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti, šajā pavasarī dažādās Latvijas vietās, īpaši Austrumlatgalē, novērota knišļu masveida pavairošanās, līdz ar to iespējami to uzbrukumi mājdzīvniekiem.

"Knišļi ir sīki kukaiņi-asinssūcēji, kas pēc izskata atgādina sīkas, pelēkas mušas, lai gan patiesībā tie ir odi. Šī gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali bija ilgstoši, ar augstu līmeni aprīļa otrajā pusē. Arī zivju un citu plēsēju ietekme uz knišļu populāciju bija neliela - ja ūdens līmenis ir augsts, plēsēji knišļu kāpurus neatrod. Rezultātā knišļi sekmīgi beidz attīstību. Šo iemeslu dēļ novērots augstāks knišļu skaits nekā parasti," norādīja biedrībā.

Knišļi, sūcot mājdzīvnieku un arī cilvēka asinis, brūcītē ievada siekalas, kuras ir toksiskas. Rezultātā dzīvnieks ne tikai zaudē asinis, bet saņem arī toksīnu devu. Masveida savairošanās gadījumā knišļi var nopietni bojāt dzīvnieku veselību un pat izraisīt nāvi.

"Zemniekiem vajadzētu rūpīgi sekot dzīvnieku uzvedībai ganībās, lai neatkārtotos 2005.gada bēdīgā pieredze, kad no kodumiem gāja bojā ap 100 govju. Lielākie riska rajoni ir Austrumlatvijā Aiviekstes upes baseinā, Veļikajas upes baseinā un Daugavas pieteku apkārtnē Latgalē. Knišļu uzbrukuma gadījumā mājlopi jāatstāj kūtī. Knišļu lidošanas periods var ilgt līdz jūnija beigām," norādīja biedrībā.