Politologs šaubās, vai iniciatīva par Saeimas atlaišanu gūs atsaucību sabiedrībā
Sabiedrība jau ir nogurusi no aicinājumiem izdzenāt Saeimu, kā arī pašlaik nav notikuši lieli skandāli, tāpēc rodas šaubas, vai iniciatīva par Saeimas atlaišanu gūs pilsoņu atsaucību, atzina politologs un Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.
Kā ziņots, Latvijas neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (LNAK) ir sākusi parakstu vākšanu par 11.Saeimas atlaišanu, informēja LNAK padomes priekšsēdētājs Jānis Kuzins.
"Diezin vai sabiedrība būs īpaši aktīva, lai atbalstītu iniciatīvu par Saeimas atlaišanu. Iedzīvotāji savos maciņos vēl nejūt ekonomisko attīstību, taču kustība [uz situācijas uzlabošanos] ir iezīmējusies. Sabiedrība ir sapratusi, ka, atkal pēc gada izdzenājot Saeimu, maz ticams, ka dabūsim, ko labāku," skaidroja politologs.
Viņš atzina, ka vairākums cilvēku nav sajūsmā par valdības un Saeimas darbu, kā arī joprojām tiek uzdoti jautājumi, vai Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) savus pienākumus pašlaik spēj pildīt tik pat labi, kā tas bija ekonomiskās krīzes laikā. Taču šie aspekti nav pietiekami, lai rosinātu parlamenta atlaišanu.
Jāņem arī vērā, ka Kuzina saistība ar partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" var atstāt negatīvu iespaidu uz lielāko daļai balsstiesīgo. Par LNAK iniciatīvu, iespējams, varētu tikt savākti pirmajā parakstu kārtā nepieciešamie 10 000 parakstu, taču sabiedrība, visticamāk, nebūs gatava to atbalstīt referendumā, skaidroja Rozenvalds.
Saskaņā ar likumos noteikto kārtību - pirmajā parakstu vākšanas kārtā tautas nobalsošanas iniciatoriem ir jāsavāc 10 000 paraksti, kuri jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). CVK veic šo parakstu pārbaudi, un, ja tiek atzīts, ka tie ir savākti atbilstoši prasībām, tad institūcija izsludina parakstu vākšanu, kurā par referenduma norisi ir jāparakstās vismaz 1/10 vēlētāju. Ja arī otrajā parakstu vākšanas reizē tiek savākts prasītais gribas apliecinājumu daudzums, tad tiek rīkots referendums, skaidroja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Viņa atgādināja, ka Satversmē ir noteikti ierobežojumi, kad referendumu par Saeimas atlaišanu nevar rīkot.
Satversmes 14.pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
LETA jau ziņoja, ka Kuzins ir bijis Jūrmalas domes deputāts un dažādu krievvalodīgos pārstāvošu politisko spēku biedrs, bet pēdējā laikā visbiežāk sevi ir pieteicis kā "Saskaņas centrā" ietilpstošās partijas "Saskaņa" Jūrmalas nodaļas biedru un "Apvienības pret nacismu" priekšsēdētāju.
"Uzskatām, ka līdzšinējā valdība sevi pilnība ir izsmēlusi un nav notikušas tās pārmaiņas, par kurām tika runāts pirms 11.Saeimas vēlēšanām, viss kļuvis vēl ļaunāk un mums nav tiesību šinī situācijā stāvēt malā un skatīties, kā koalīcijas partijas un valdība pārkāpj priekšvēlēšanu solījumus, katru dienu māna Latvijas tautu, ignorē sociālos partnerus un neieklausās to viedoklī," teikts LNAK paziņojumā.
"Vienīgas veids, kā apturēt šo farsu un tiesisko nihilismu, slīgšanu nabadzībā un sociālo netaisnību", ir jaunas vēlēšanas, izteicies Kuzins, aicinot arī citas sabiedriskās organizācijas, arodbiedrības, partijas, biedrības un Latvijas sabiedrību sniegt savu artavu parakstu vākšanā par 11.Saeimas atlaišanu.
