Ziņas par kara upuru apbedījumiem plāno apkopot reģistrā

Aizsardzības ministrija izstrādājusi likumprojektu Par kara upuru apbedījumiem, kas ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē, un tas vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

AM uzsver, ka pašlaik likums neaizsargā Otrā pasaules karā kritušo karavīru un nacionālo partizānu piemiņas vietas kā kultūras pieminekļus. Tas attiecināms arī uz Pirmā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo apbedījumiem un piemiņas vietām.

Latvijā nepietiekami tiek regulēta arī kara upuru apbedījumu saglabāšana, norāda AM.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, Latvijā pašlaik ir 3000‒5000 kara upuru apbedījumu. To vidū ir gan tādas kara upuru kapsētas un kapuvietas, kurām ir dabā noteiktas robežas, gan tādas kara upuru apbedījumu vietas, par kuru apbedījumu esamību ir tikai liecības. Šo kara upuru apbedījumu apzināšanu, izpēti un datu uzglabāšanu galvenokārt uz pašiniciatīvas pamata veic biedrības un nodibinājumi.

Tāpēc AM uzskata, ka būtu lietderīgi pieņemt likumu, kas noteiktu gan atbildīgo institūciju, gan noteiktu kārtību, kā būtu jāvāc un jāuzglabā dati par kapavietām.

Plānots, ka AM būs atbildīgā institūcija par kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizēšanu. Ministrija šo pienākumu varēs deleģēt citai iestādei, biedrībai vai nodibinājumam.

AM būs atbildīga par kara upuru apbedījumu reģistru, nosakot, ka fiziskās un juridiskās personas informāciju kara upuru reģistram sniedz bez maksas līdz 2013.gada 31.decembrim. Valdībai gan vēl būs jāizdod atsevišķi noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā tiek apzināta informācija par apbedījumiem un kāda informācija jāiekļauj reģistrā.

Atbildīgajai institūcijai būs arī jāuzrauga normatīvo aktu ievērošana kara upuru kapsētu un atsevišķu kapavietu saglabāšanas jomā un jādod norādījumi par kapuvietu uzturēšanu un saglabāšanu.

AM varēs arī ierosināt vai dot atzinumu par jaunas kara upuru kapsētas un kapuvietas izveidošanu, kā arī par to iekļaušanu Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.

Ministrija arī izsniegs atļaujas kara upuru pārbedīšanai.

Likumprojekts noteic, ka fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai atbilstoši šā likuma mērķim tiktu saglabātas un uzturētas kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas, kas atrodas to īpašumā (valdījumā).

Dokumentā arī paredzēts ‒ ja tiek atrasta kara upuru apbedījuma vieta vai mirstīgās atliekas, par to nekavējoties jāinformē atbildīgā institūciju, kas savukārt lems, kā nodrošināt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņas pilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.

Likumprojekts arī dod uzdevumu valdībai noteikt kārtību, kādā izsniedz atļaujas kara upuru pārbedīšanai. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka kara upuru pārbedīšanu neveic kara upuru apbedījumam nepiemērotā vietā.

Likums attieksies uz Pirmā pasaules kara, Latvijas Neatkarības kara un Otrā pasaules kara, genocīda un noziegumu pret cilvēci darbību dēļ bojāgājušo personu (bruņoto spēku pārstāvju, militārpersonu un karavīru) mirstīgajām atliekām, esošām Latvijas teritorijā, kā arī kara darbības rezultātā bojā gājušo upuru apbedījumu vietām.

Likumprojekts nenosaka to Latvijas izcelsmes kara upuru apbedījumu aizsardzības tiesisko regulējumu, kuri atrodas ārpus Latvijas teritorijas. Šo apbedījumu tiesisko regulējumu, kā arī ar to izpēti, uzturēšanu un kopšanu saistītos jautājumus nosaka noslēgtās starptautiskās vienošanās.

Plānots, ka likums stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.