"Vienotība" vēlas augstāku referenduma ierosināšanas slieksni arī iniciatīvai par Saeimas atlaišanu

Pašreizējā referendumu iniciēšanas kārtība paredz, ka pilsoņiem pašiem nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāk vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums tiek rīkots, ja CVK organizētajā parakstu vākšanā izdodas savākt desmitās daļas vēlētāju parakstus.

Kā ziņots, Saeima 26.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem. Otrā lasījuma redakcijā šis nosacījums attiecas gandrīz uz visām tautas nobalsošanas iniciatīvām - vienīgais izņēmums bija iniciatīva par tautas nobalsošanas rīkošanu ar mērķi atlaist Saeimu, kurai parlaments šobrīd ir saglabājis pašreizējo referenduma ierosināšanas kārtību ar diviem parakstu vākšanas posmiem.

Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar Zaķi un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V), lai uzzinātu viņu viedokli, vai šāda iniciatīva nav pretrunā ar pašreiz "Vienotībā" esošo politiķu iepriekšējos gados paustajām vērtībām un aicinājumiem.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīva informācija, šobrīd "Vienotībā" apvienojušās partijas - "Jaunais laiks" (JL) un "Pilsoniskā savienība" - 2008.gadā aicināja iedzīvotājus referendumā atbalstīt tiesību piešķiršanu tautai atlaist parlamentu.

JL pirms četriem gadiem akcijā "Tavas tiesības atlaist Saeimu" aicināja iedzīvotājus parakstīties par grozījumiem Satversmē, kas nodrošinātu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. JL tolaik norādīja, ka tās organizētās akcijas mērķis ir aicināt sabiedrību iesaistīties būtisku lēmumu pieņemšanā, lai atgādinātu Saeimai, ka vara Latvijā pieder tautai, nevis politiskajām partijām.

Pēc tam, kad referendumā neizdevās savākt nepieciešamo kvorumu šāds lēmuma pieņemšanai, toreizējā JL valdes priekšsēdētāja Āboltiņa 2008.gada augustā nosūtīja atklātu vēstuli toreizējam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā pauda viedokli, ka Satversmes grozījumi par tautas tiesībām atlaist Saeimu jāpieņem līdz tā gada 18.novembrim, jo "tā būtu simboliska dāvana valsts 90 gadu jubilejā".

JL atklātajā vēstulē cita starpā bija norādīts, ka lielais referendumā par tautas tiesībām atlaist Saeimu nobalsojušo Latvijas pilsoņu skaits ir pierādījis, ka pašreizējā valdošā koalīcija ir bankrotējusi. Koalīcija joprojām spītīgi turas pie saviem krēsliem, ar katru nākamo dienu tā degradējot valsts varas institūciju un ar neieklausīšanos tautā palielinot jau tā milzīgo plaisu starp varu un tautu, bija teikts JL atklātajā vēstulē.

Pēc Satversmes grozījumu, kuri paredzēja tautai piešķirt minētās tiesības, konceptuālas atbalstīšanas parlamentā 2009.gada februārī Āboltiņa pauda viedokli, ka pēc Satversmes grozījumu pieņemšanas "cilvēki sapratīs, ka mēs viņus esam sadzirdējuši".

Kā šodien aģentūru LETA informēja Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas (LNAK) padomes priekšsēdētājs Jānis Kuzins, LNAK pauž izbrīnu par šādiem piedāvātajiem grozījumiem attiecībā uz Saeimas atlaišanu.

"LNAK rada izbrīnu, ka, līdz mēs klusējām un nerosinājām atlaist 11.Saeimu, Saeimu varēja rosināt atlaist 10 000 vēlētāju un šī redakcija tika pieņemta un akceptēta Saeimā divos lasījumos un Juridiskajā komisijā, bet pēc mūsu iniciatīvas šo Saeimu atlaist likuma projektu steigā plāno mainīt, apdraudot demokrātijas principus Latvijā," uzsvēra Kuzins.

Viņš atgādināja, ka LNAK plāno sākt parakstu vākšanu par 11.Saeimas atsaukšanu.

"Aicinām Saeimas frakcijas, kurām rūp demokrātija Latvijā, neatbalstīt "Vienotības" antidemokrātiskos priekšlikumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un cienīt savus vēlētājus," akcentēja LNAK padomes priekšsēdētājs.

LETA