Sarkandaugavas iedzīvotāji cīnās pret brīvostas smaku

Pirms pusotras nedēļas Sarkandaugavas iedzīvotājiem bija jāsamierinās ar briesmīgu, degunā cērtošu benzīna smaku, kas nāca no Rīgas brīvostas. Vietējie iedzīvotāji tādu vēl nebija piedzīvojuši, raksta portāls delfi.lv.

Valsts vides dienestā (VVD) atzina, ka gaiss naktī uz sestdienu bija piesārņots tā, ka Tvaika ielas mērierīce uzrādījusi rekordaugstu vēzi izraisošā benzola koncentrāciju. Dienests gaisa piesārņojuma izraisīšanā vainotajam terminālim „Man – Tess” gatavojas uzlikt naudas sodu un izteikt brīdinājumu: atkārtota šāda pārkāpuma gadījumā var tikt apturēta tā darbība.

Tikmēr uzņēmums apšauba mērierīces uzrādīto benzola koncentrāciju, un arī to, ka „Man-Tess” ir vienīgais vaininieks notikušajā. Savukārt vairāk kā 600 vietējo iedzīvotāju parakstītā vēstulē valsts un pašvaldību iestādēm lūgts rast risinājumu smakas problēmai, pretējā gadījumā būšot protesta akcijas, tiesu darbi un citi soļi, lai vairs neatkārtotos 25. maija naktī piedzīvotais.

Viena no Sarkandaugavas iedzīvotājām Inese delfi.lv stāsta, ka naktī uz sestdienu viņa fiksēja „spēju, spēcīgu un piesātinātu smaku, līdzīgu benzīnam”. Viņa satraukumā zvanījusi uz termināli un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Līdzīgi rīkojušies arī citi apkaimē dzīvojošie. Pāris pensijas vecuma cilvēkiem pasliktinājusies veselība, vienā gadījumā izsaukta ātrā palīdzība.

Inese, Natālija un vēl divi apkaimes iedzīvotāji Ļiļa un Bruno atzīst: tik liela smaka Sarkandaugavā dzīvojamo māju teritorijā pie brīvostas līdz šim nebija piedzīvota. Lielo gaisa piesārņojumu apliecina arī VVD – saskaņā ar Tvaika ielas 44 mērierīces rādītājiem naktī benzola koncentrācija sasniedza 310 mikrogramus uz kubikmetru, vairāk kā 60 reizes pārsniedzot maksimāli pieļaujamos 5 mikrogramus uz kubikmetru. Lielā benzola koncentrācija gaisā fiksēta neilgi pēc pusnakts, bet pēc pāris stundām būtiski samazinājusies, taču tik un tā turpmāko diennakti pārsniedza pieļaujamo normu.

Iepriekš, pirms 25.maija nakts notikumiem, salīdzinoši lielu smirdoņu iedzīvotāji piedzīvoja Lieldienās, un arī pēc šī gadījuma Sarkandaugavas iemītnieki sacēla traci. „Tāpat izsaucām inspektoru, ņēma gaisa paraugus un tad (smakas izraisītāji) aprima. Kādu mēnesi mēs varējām elpot. Līdzīga situācija bija pērn rudenī, kad arī cēlām traci. Tad arī bija pārbaudes, un mēnesi bija normāli. Pēc tam atkal viss sākas no jauna,” klāsta Inese.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paziņojumā presei norādīja, ka lielās smakas izraisīšanā vainojami divi Rīgas brīvostā strādājoši uzņēmumi – „B.L.B. Baltijas Termināls” un „Man-Tess”. Pirmais tīrījis degvielas konteinerus, otrs – pārkrāvis naftas produktus.

„B.L.B. Baltijas Termināls” valdes priekšsēdētājs Igors Sidorovs paziņojis, ka viņa „uzņēmumam nav nekāda sakara ar notikušo”. Toties „Man-Tess” valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons portālam delfi.lv daļēji atzina uzņēmuma vainu notikušajā - uzņēmums apstiprina, ka tajā naktī pārkrauti naftas produkti, taču „Man-Tess” netic, ka tikai tas no daudzajiem brīvostā esošajiem uzņēmumiem ir vainojams gaisa piesārņošanā.

Gaisa gandēšanā vainotajam „Man-Tess” var piemērot līdz 2000 latu naudas sodu. Vēl uzņēmums tiks brīdināts – ja atkal konstatēs tik būtisku pieļaujamās benzola normas pārsniegumu, uzņēmumam var liegt pārkraut konkrētus naftas produktus. Pret otru uzņēmumu – „B.L.B. Baltijas Termināls” - administratīvo lietu nav plānots uzsākt, jo VVD trūkst pierādījumu šī uzņēmuma darbības saistībai ar konkrēto gaisa piesārņošanas gadījumu.

Iedzīvotāji stāsta, ka benzīna smaka Sarkandaugavā jūtama gadiem, taču īpaši šī problēma, viņuprāt, samilzusi tieši pēdējā gada laikā, kad smirdoņa ir regulāra un ilgstoša.

„Nav tādas dienas, kad nesmird. Piemēram, šonakt. Domāju, atvēršu logu, paelpošu svaigu gaisu. Nē, ik pa laikam smaka nāca vāliem. Naktī guļam pie aizvērtiem logiem. Gribētos gulēt pie vaļēja loga, bet tad trūkst elpas,” stāsta Inese. Natālija piebilst, ka ar bažām gaida siltu un karstu laiku vasarā, jo pagājušā „bijusi tāda, ka logus nevarēja atvērt”. „Praktiski katru dienu smirdēja, uz ielas nevarēja iziet, un vēl tas karstums,” viņa saka. Nereti no ostas teritorijas nākošā smirdoņa jūtama pat atpūtnieku iecienītajā Mežaparkā un Ķīšezera krastā.

Sarkandaugavas iemītnieki ar smakas problēmu cīnījušies gadiem – sūtījuši sašutuma vēstules, rīkojuši protestus, taču viņu palīdzības saucieni dzirdīgas ausis līdz šim nav sasnieguši. Tieši otrādi – esot bijuši mēģinājumi apklusināt tos, kuri centušies risināt smakas problēmu. „Pirms aptuveni diviem gadiem rakstīja no citām mājām. Tad pie vienas sievietes uz mājām sāka nākt visādi pārstāvji, sāk draudēt, un viņa visu pārtrauca,” stāsta Natālija, vienlaikus atzīstot, ka viņa nezina, kas bija šie cilvēki un ko viņi pārstāvējuši. Taču šādu gadījumu dēļ iedzīvotāji baidās no iespējamiem draudiem.

Viņi gan nosaka: šoreiz iedzīvotāju pacietības mērs ir pilns, un Sarkandaugavas apkaimē dzīvojošie cīņai pret biežo smirdoņu ir mobilizējušies, kā vēl nekad.

Arī „Man-Tess” direktors Andersons atzīst - situācija, ka Sarkandaugavas iedzīvotājiem nākas gadiem ciest no smakas, nav normāla. Tomēr šī problēma nav radusies pēdējos pāris gados, bet ir ieilgusi un nav risināta krietni ilgāku laiku, uzsver Andersons, atgādinot, ka Nīderlandes uzņēmums „Alandam Capital” par „Man-Tess” īpašnieku kļuva vien pagājušā gada vidū, nopērkot šo uzņēmumu no odiozā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa.

Viņš uzskata – jautājums par gaisa piesārņojumu Sarkandaugavā un arī Mīlgrāvī ir jārisina kompleksi. Gaisu piesārņo ne tikai ostas uzņēmumi, bet arī „Latvijas Dzelzceļš”, kas cisternas bieži vien novieto tuvu dzīvojamajām mājām.

Rīgas mērs Nils Ušakovs, jautāts par ilgstošo smakas problēmu Sarkandaugavā, notikumiem naktī uz 26. maiju un iecerētajiem darbiem situācijas uzlabošanai, delfi.lv atzina: „Protams, mēs saprotam, ka uzņēmējdarbība ostā ir jāatbalsta, jo tas dod darbavietas un nodrošina nodokļus. Taču apkārtējo rajonu iedzīvotāji nedrīkst ciest no regulārām noplūdēm ostas teritorijā. Gaidu no Rīgas brīvostas paskaidrojumus par notikušo, tos saņemot, informēsim par turpmākiem soļiem.”