ERGO saprot, kas tev svarīgs. Mājokļa apdrošināšana nozīmē sirdsmieru

„Mēs cenšamies saprast, kas klientam ir svarīgi, ko viņš sagaida no sava apdrošinātāja, mēs gribam, lai tas, ko darām, ir saprotams un caurspīdīgs. Lai, saņemot ERGO apdrošināšanas pakalpojumus, klients justos pārliecināts un drošs par savas dzīves kvalitātes nemainību,” saka Heniņš.

Ja klientam ir svarīgs mājoklis un viss pārējais īpašums, tostarp divritenis, fotoaparāts, dators vai mobilais tālrunis, apdrošinātājs izdarīs visu, lai no savas puses aizsargātu klientam būtisko mantu.

„Mēs savus piedāvājumus esam veidojuši maksimāli intuitīvus, kā paši sev vai saviem tuviniekiem,” skaidro Heniņš. ERGO bija viens no pirmajiem apdrošinātājiem, kas mājokļa apdrošināšanā iekļāva visu, kas ir ar to saistīts, — žogu, apstādījumus, dārza apgaismojumu, karoga mastu, dārza mēbeles, lapenīti u.tml. Vēl pirms pieciem gadiem, ja apdrošināja privātmāju, viss, kas bija ārpus tās, palika arī ārpus apdrošināšanas seguma. Ja klients rūpīgi neizlasīja līgumu, varēja gadīties nepatīkami pārsteigumi.

Sirdsmiers no diviem latiem mēnesī

Lai gan reti kurš domā, ka ar viņa īpašumu varētu gadīties kas slikts, apdrošinātāji ikdienā redz riskus — lielāki vai mazāki negadījumi notiek katru dienu. „Nereti ir situācijas, kuru seku novēršanai pašam cilvēkam var nepietikt līdzekļu,” brīdina Heniņš. Apdrošināšana zināmā mērā ir maksa par sirdsmieru, kas parasti ir tikai 0,1% no iespējamā zaudējuma. Izvēle — riskēt ar savu īpašumu un mantu, kuru, iespējams, visa mūža laikā nebūs iespējams pašam atpelnīt, vai apdrošināties — ir katra paša ziņā.

„Pēdējos trīs gados īpašuma atlīdzībās esam izmaksājuši vairāk nekā 3 miljonus latu. Šie cilvēki ir laimīgi, ka viņiem bija ERGO polise. Diemžēl ir arī rūgtāki piemēri — klienti nāk apdrošināties tikai pēc tam, kad viņiem jau ir noticis negadījums,” stāsta Heniņš.

Latvijā apdrošināšana prioritāšu sarakstā nav pirmajās vietās — apdrošinātas ir tikai trešdaļa mājsaimniecību. Divas trešdaļas iespējamās nelaimes risku uzņemas pašas un cer, ka nekas nenotiks. Lielas nelaimes gan gadās retāk, bet nelielas notiek ik dienu, piemēram, nopludināts dzīvoklis. Tieši pusē gadījumu pieteiktais īpašuma zaudējums saistīts ar ūdensvada avārijām, piemēram, neaizgrieztiem krāniem vai plīsušām caurulēm. Zaudējuma atlīdzība šajās reizēs svārstās no 500 līdz 2000 latu.

Piemēram, dzīvokļa apdrošināšana mēnesī izmaksā vidēji no viena lata, mājai laba polise — no 4 latiem. Tas ir labs arguments, lai maksātu par drošības sajūtu. Turklāt apdrošināties var, pat neizejot no mājas, — mūsdienās tas ir ērti izdarāms internetā, mājaslapā www.ergo.lv.

Kurš gan cits, ja ne apdrošinātāji viscītīgāk seko dabas stihijām un to nodarītajiem materiālajiem postījumiem. „Vēl pirms vairākiem gadiem varēja teikt, ka Latvijā dzīvojam kā Dieva ausī — citās zemēs visādas problēmas, bet pie mums salīdzinoši mierīgi,” teic Ritvars Heniņš.

Tomēr pēdējos gados arī mūsu valstī ir tendence pieaugt dabas stihiju radītajiem postījumiem. 2005. gada vētra „Ervīns” bija pirmais impulss, kas lielā mērā pamodināja sabiedrību un apdrošinātājus. Toreiz vairākas dienas vai visa Kurzeme palika bez elektrības, Latvijā tūkstošiem namu norāva jumtus, orkāns, brāžoties pat ar ātrumu 40 metru sekundē, nogāza tik daudz koku, cik mežstrādnieki pusgadā.

Tāds orkāns Latvijā vairs nav piedzīvots, tomēr pēdējos piecos gados vētru un negaisu intensitāte ir pieaugusi. To apdrošinātāji redz gan pēc apdrošināšanas gadījumu skaita pieauguma, gan pēc izmaksāto atlīdzību apjoma. Vētra var bojāt gan jumta konstrukcijas, bieži zaudējumus rada vējā aizpūstie priekšmeti, piemēram, dārza mēbeles, batuti, kas lido pa gaisu un var sabojāt gan īpašumu, gan tuvu stāvošo auto. Vējš regulāri uzgāž kokus uz māju jumtiem un žogiem, bet kvalitatīvs žogs vairs nav tikai pārdesmit latu vērts. Ja īpašumā ir dekoratīvie apstādījumi, dzīvžogs, tad atjaunošana var izmaksāt pat tūkstošus latu. 2011. gada jūlijā vien, kad Latvijā plosījās spēcīgas vētras un negaisi, ERGO saņēma 31 atlīdzības pieteikumu. Laime nelaimē — šie cietušie bija apdrošinājušies.

Klients nepaliek viens ar savu nelaimi

Skaita ziņā negaisa radītie postījumi konkurē ar sniega radītajiem zaudējumiem. Lai gan pēdējā ziema bija salīdzinoši mierīga, iepriekšējās bija gan bargas, gan garas, atgādina Heniņš. Intensīvas snigšanas dēļ jumti un ēku konstrukcijas nespēja izturēt sniega svaru, tika appludināti ēku augšējie stāvi.

Palielinājušies arī zibens radītie postījumi. Arvien biežāk zibens trāpa vai nu pašā ēkā, vai blakus elektropārvades līnijā un pārspriegums pa vadiem nonāk mājā. Ne vienmēr zibens spēriens izraisa ugunsgrēku, taču bojā elektroinstalāciju, elektrosadales skapjus un visu tīklam pieslēgto elektroniku — televizorus, datorus, ledusskapjus.

Saskaņā ar ERGO datiem vidējā atlīdzība par zibens radītiem bojājumiem ir 2680 latu. Savukārt vētras un negaisa gadījumā — vairāk nekā 400 latu. Vietā atgādināt, ka tas, kurš apdrošinājies, nepaliek viens ar savu nelaimi. „Mēs gribam, lai klientam ir labi, jo apmierināts klients atvedīs citus klientus,” piebilst Heniņš.

Pēdējos trīs gados ERGO īpašuma atlīdzībās 4153 klientiem ir izmaksājis 3 394 885 latus. Lielākā pērn izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība privātpersonai bija 53 257 latu apmērā par ugunsgrēkā nopostītu jaunbūvi Jūrmalā. Savukārt komercīpašuma sektorā pērn lielāko apdrošināšanas atlīdzību ERGO izmaksāja par ugunsgrēka radītajiem bojājumiem kādam industriālajam objektam Ventspilī — 158 716 latu apmērā.