Cīņā ar graustiem Rīgā beidzot pirmās uzvaras. FOTO
Šogad Rīgā sastādīti jau vairāk nekā 300 administratīvo pārkāpumu protokoli graustu īpasniekiem par nerūpēšanos par tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Tagad papildus administratīvajiem sodiem graustu īpašnieki var gaidīt vēl virkni nepatīkamu pārsteigumu.
Izrādās, ka normatīvie akti pieļauj aplikt graustus ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3 % apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības. Rīgas dome šo iespēju noteikti izmantos, portālam Kasjauns.lv pastāstīja RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, uzsverot, ka beidzot jādara gals graustu īpašnieku patvaļai - ar savu bezdarbību viņi ne tikai bojā Rīgas pilsētvidi, bet arī pakļauj reālām briesmām pilsētas iedzīvotājus, jo liela daļa šo graustu ir uz sabrukšanas robežas. Ar nodokļa likmi plānots aplikt gan A, B, gan C kategorijas graustus.
Pēdējā laikā nu jau par tradīciju kļuvis domes sēdē pieņemt lēmumus par atsevišķu graustu piespiedu sakārtošanu vai nojaukšanu. Tas nozīmē, ka, ja īpašnieks pēc domes lēmuma pieņemšanas pats nesāks būves sakārtošanas darbus, tos veiks Rīgas pilsētas pašvaldība, vēlāk visus ar to saistītos izdevumus piedzenot no pašiem īpašniekiem, stāsta Burovs, vienlaikus atzīstot, ka tagad cīnīties ar graustu īpašniekiem tiešām kļuvis vieglāk, un uzreiz redzams arī rezultāts.
Piemēram ēkas G.Astras ielā 4, kurā jau vairāk nekā 20 gadus atpakaļ bija pārtraukta iesāktas būvniecības ieceres realizācija. Pēc neskaitāmiem brīdinājumiem, īpašnieki tā arī nereaģēja uz RD Īpašuma departamenta prasību novērst apdraudējumu, ko rada vairāku skolu tuvumā esošā būve. Finālā pieņēmām lēmumu graustu nojaukt paši, stāsta Burovs.
Kā pārliecinājās Kasjauns.lv, blakus daudziem zināmajam „Mēbeļu namam” vietā, kur vēl pirms dažām dienām slējās pamests betona monstrs, šobrīd tiešām palikusi tikai būvgružu kaudze, un jau pēc dažām dienām te pavērsies plašs skats uz simpātisku jaunu dzīvojamo māju rajonu.
O.Burovs brīdina, ka tāds pats liktenis drīzumā sagaida vēl vairākas ēkas, kuru īpašniekiem dota pēdējā iespēja sakārtot savus aizlaistos īpašumus. Tas attiecas uz ēkām A.Deglava ielā 41, Valmieras ielā 41 un daudzām citām.
Pirmām kārtām uzmanība tiek pievērsta tiem graustiem, kas atrodas blakus izglītības iestādēm, un vietās ar cilvēku lielu plūsmu.
Taču graustu mūžam ne vienmēr ir jābeidzas ar nojaukšanu. Departamenta direktors min piemēru, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem un administratīvajiem sodiem ēkas Lāčplēša ielā 7 īpašnieki uzsākuši ēkas iekonservēšanas darbus un veic citas nepieciešamas darbības, lai tuvākā nākotnē skaisto ēku Rīgas pašā centrā restaurētu.
Jau pierasts dzirdēt par bezatbildīgiem īpašniekiem – privātpersonām un firmām – kas vai nu ļaunprātīgi, naudas trūkuma vai kādas ieilgušas tiesvedības dēļ nespēj sakopt savus īpašumus. Taču pārsteidzošākais, ka vairāku Rīgas graustu īpašnieks ir arī Latvijas valsts!
Piemēram, valstij – Privatizācijas aģentūrai – piederošo īpašumu Vecrīgā, Kalēju ielā 53, pat grūti nosaukt par ēku – palikušas tikai dažas sienas un kāpņu nesošās sijas, iebrucis pagrabs, kas jau aizaudzis daudzgadīgiem kokiem. Un tas viss tikai dažu desmitu metru attālumā no tūristu iecienītām apskates vietām un Rīgas 3.vidusskolas!
Īpašuma departamenta direktors norāda, ka uz šodienu Rīgā ir apzināti 463 objekti, kas definējami kā grausti. Gandrīz ceturtā daļa no tiem ierindota A jeb visbīstamāko graustu kategorijā, kas ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama apkārtējo drošībai un dzīvībai.
Taču arī pārējo graustu īpašniekiem gaidāmas regulāras nepatikšanas ar pašvaldības policiju un izpilddirekcijām, kas atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem piemēros administratīvos sodus un vairākas reizes paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, brīdina O.Burovs.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
