Latvijā valda absolūts bardaks ar atskurbtuvēm. VIDEO

Policijai uz ielas savāktu piedzērušos personu it kā būtu jānodod atskurbtuves pārziņā, bet tādas ne visās pilsētās, par novadiem nemaz nerunājot, ir atrodamas. Un ja arī ir, tad nav skaidrs, kas par tām atbild valsts mērogā. Piemēram, Rīgas par dzērājus nodod Sarkanā Krusta patversmē Gaiziņa ielā, kurai ir līgums par dzērāju izguldināšanu. Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā par atskurbtuvēm atbild vietējā pašvaldības policija. Rēzeknē un Daugavpilī dzērājus atspirgšanai izmanto slimnīcas telpas.

Visi saka, ka ar dzērājiem kaut kādā jēgā galā ir jātiek, bet neviens – pat mūsu Saeimas simt gudrās galvas – nezina, kam tas būtu pienākums. Tādēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uzdeva valdībai līdz 1. septembrim tikt vismaz skaidrībā ar to, kura ministrija Latvijā būtu atbildīga par atskurbtuvēm, jo pagaidām ne Iekšlietu, ne Veselības, ne Reģionālās attīstības ministrija nespēj pateikt, kuras pārraudzībā tās ir.

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī uzklausīja Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka Jāņa Geduševa stāstījumu, ka Rīgā alkohola reibumā esoši cilvēki, kuri sava stāvokļa dēļ nespēj nedz nosaukt savu vārdu, nedz kā citādi komunicēt, ir ne tikai „bomži” jeb bezpajumtnieki. Šādā kondīcijā pilsētā var atrast arī ārvalstu viesus un „normālus strādājošus cilvēkus”. Šīs personas lieto ne tikai alkoholu, bet arī citas apreibinošas vielas. Gaiziņa ielas patversmē nonāk arī visnotaļ eksotisku valstu tūristi, kuriem alkohols Rīgā uzmeties par vadātāju. Visbiežākie ārvalstu viesi Rīgas atskurbtuvē ir no Krievijas un Lietuvas, bet ir arī tālu aizokeāna zemju pārstāvji – tālākais esot bijis no Filipīnām, saka Geduševs.

Saeimas komisijas sēdē neiztika arī bez oriģināli inovatīviem paziņojumiem. Piemēram, Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS), prātojot kurā Latvijas pusē valstij pirmām kārtām būtu jātver atskurbtuve, teica: „Mums jau ir princips „Nauda seko skolēnam”, ieviesīsim arī principu „Nauda seko dzērājam”.”