Latvijas kāpas visbiežāk izbraukā lietuviešu atpūtnieki

Piejūras pašvaldības sūdzas, ka ar kaimiņu atpūtniekiem grūti tikt galā, jo sodīt viņus var, bet piespiest maksāt sodu nevar. Daudzi šo trūkumu izmanto ļaunprātīgi, raksta laikraksts „Diena”.

Pierobežas pašvaldībās Kurzemes jūrmalā sūrojas par lietuviešiem, kuri gana bieži izbraukā kāpas. „Cilvēki brauc no vienas valsts uz otru un nezina noteikumus,” stāsta Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis.

Pārkāpējus no Lietuvas var sodīt tāpat kā vietējos kāpu izbraukātājus – sākot no 50 latiem. Tomēr sodīšanas sistēma nestrādā pilnvērtīgi, jo trūkst mehānisma, kā piespiest ārvalstu iedzīvotājus apmaksāt sodu. Atpūtnieki no Lietuvas bieži vien zinot šādu kontroles sistēmas nepilnību un pat nemēģinot ievērot noteikumus. Kaimiņvalsts atpūtnieki mēdzot pat saplēst automašīnām piestiprinātās soda kvītis.

Pāvilostas novadā piekrīt, ka sodīšana nedarbojas attiecībā uz pārkāpējiem no Lietuvas. Arī Rucavas novadā pašvaldība saskārusies ar līdzīgu problēmu – uzliktie sodi ārvalstu ciemiņus neattur no postījumiem kāpās.

Kurzemes pašvaldības sarosījušās cīnīties pret kāpu postītājiem

Taču kāpu postīšanā nevajadzētu vainot tikai kaimiņvalsts atpūtniekus, arī vietējie kāpu izbraukātāji jau sarosījušies, stāsta vairākās aptaujātajās piejūras pašvaldībās. Valsts vides dienesta (VVD) apkopotie dati par pārkāpumiem kāpu aizsargjoslā gan liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, šādu izbraukātāju skaits mazinājies teju desmitkārt – dienests konstatēja 27 pārkāpumus. Tomēr vairākās vides aizstāvju organizācijās uzsver – ne jau problēma ir sarukusi, bet gan dienesta iespējas to kontrolēt. VVD gan uzskata, ka situācija būtiski uzlabojusies, jo problēmas risināšanā ir iesaistījušās pašvaldības.

Vaicāti par gatavību cīnīties ar kāpu postītājiem, vairums novadu pārstāvju norāda uz pašvaldību policistiem, regulāriem reidiem un informatīvajām ceļa zīmēm. Dažviet tiek papildinātas kārtībnieku rindas vai piesaistīti brīvprātīgie kontrolētāji. Kādā Kurzemes pašvaldībā arī stāsta, ka nepietiek naudas videonovērošanas kamerām, tāpēc izliktas mulāžas un brīdinošas zīmes. Pašvaldības ar mazāk akūtu kāpu postītāju problēmu un nelieliem resursiem paļaujas uz iedzīvotāju vērību un atsaucību, ziņojot par izbraukātājiem.

Sarunās ar pašvaldībām un dabas aizstāvjiem iezīmējas, ka tie kāpu izbraukātājus nevilšus dala divās kategorijās: nezinošie un ļaunprātīgie postītāji. Atpūtnieki bieži vien nezina, kur drīkst vai nedrīkst braukt un atstāt savu auto, tos no likuma pārkāpuma var atturēt vienkārši – izvietojot informatīvās zīmes un netālu no jūras iekārtojot stāvlaukumus.

Sarežģītāka situācija ir ar ļaunprātīgajiem pārkāpējiem, kuri bieži vien ir kvadriciklu vai motociklu vadītāji, kas dragā pa kāpu nelīdzeno reljefu. Šādi braucēji mēdzot nopostīt ne tikai kāpas, bet arī ceļa zīmes, un pašvaldībās arī sūrojas, ka tās ik gadu nākas atjaunot.

Piekrastes kāpās un pludmalē aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, novietot dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, arī teltis un kurt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām. Par likuma neievērošanu var piemērot sodu no 50 līdz 100 latiem, bet par atkārtotu pārkāpumu – līdz 250 latiem.

Pērn VVD konstatējis 27 kāpu izbraukšanas gadījumus (2010. gadā – 30. 2009. gadā – 93, bet 2008. gadā – 253).